Nepietiks, ja kļūsim no banānu republikas par avokado; nodokļus nedrīkst grozīt biežāk nekā reizi trijos gados, uzskata uzņēmējs  (1)

"Finanšu ministrijas ierosinājums likumā paredzēt, ka nodokļa objektu un likmi nevar grozīt biežāk kā vienu reizi gadā, izklausās, ka mēs no banānu republikas kļūstam par papaijas vai avokado republiku. Manuprāt, visiem uzņēmumu augstākajā vadībā ir skaidrs, ka no praktiskā viedokļa biežāk nekā reizi gadā, pat ļoti gribot, nevar izmainīt nodokļus, jo tas ir liels izmaiņu process, kas prasa lielu administratīvo resursu," norāda Jansons.

Šāds Finanšu ministrijas ierosinājums no malas neizklausās pārāk stabili un pretimnākoši, uzskata Jansons. Viņaprāt, tā vietā kā minimālo periodu vajadzētu noteikt trīs gadus, kas jau uzņēmējdarbības vidē izklausītos nopietnāk un ar ko būtu vērts rēķināties. Visus nodokļus vienlaicīgi arī parasti nemaina, un tamdēļ, ja šogad tiek mainīts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), tad nākamgad var izskatīt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), tad iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) utt. Šādā redakcijā varētu noteikt izmaiņas trīs gadu periodā, un tad to varētu saukt par kaut kāda veida stabilitāti.

"Visa kņada par nodokļu celšanu ir tamdēļ, ka nevaram savilkt galus kopā. Bet kāpēc? Atbilde ir, vai nu ieņemam par maz, vai tērējam par daudz un neefektīvi. Valsts izmaksu lineāra samazināšana bija sliktākais, kas līdz šim ir noticis. Nevienā brīdī ekonomiskās lejupslīdes laikā atbildīgajām amatpersonām nebija domas par efektivitātes celšanu, bet gan tikai par lineāru samazinājumu, kā rezultātā ierēdņiem un procesiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir labi un nepieciešami, tika samazināts finansējums. Šobrīd jau atkal var redzēt pretēju procesu - visam gribam palielināt finansējumu," skaidro Jansons.

Viņš norāda, ka uzņēmēji krīzes situācijās izvērtē, kam tērēt līdzekļus un kam nē. Valstij būtu jārīkojas līdzīgi. Ir daudz jomu, kam finanšu līdzekļi būtu jāpalielina, bet tikpat labi veselu virkni jomu var optimizēt, kā rezultātā citām vajadzīgākām lietām pietiks budžeta līdzekļu.

"Tāpat, lai nopelnītu eiro, nevajag baidīties vienu centu investēt. Manuprāt, dažas pašvaldības to veiksmīgi ir pierādījušas, investējot tūristu piesaistē. Valsts pārvalde, kaut arī nekad nevēlēsies to atzīt, darbojas pēc līdzīgiem principiem kā uzņēmējdarbība. Tas ir arī iemesls, kāpēc starp dažādām ministrijām, pašvaldībām, to institūcijām un kapitālsabiedrībām ir tik atšķirīgi attīstības un sasniegumu līmeņi," skaidro Jansons.

Uzņēmējs uzsver, ka nav vajadzīgs izdot likumus, kuriem nebūs jēgas un kuri būs viegli apejami, ja kādam kādā brīdī tas būs izdevīgi. "Kāda starpība starp banānu, papaijas un avokado republikām? Patiesībā nekādas," piebilst Jansons.

Jau ziņots, ka, grozot likumu par nodokļiem un nodevām, iecerēts ierobežot iespēju nesaprātīgi bieži grozīt nodokļu likmes.

Finanšu ministrija (FM) rosina likumā paredzēt, ka nodokļa objektu un likmi nosaka skaidri un nepārprotami un ka nav pieļaujams noteikt nodokli, kas tieši ietekmē nodokļu maksātāju savstarpējo konkurenci.

Rosināts likumā ierakstīt, ka noteikto nodokļa likmi var grozīt ne biežāk kā vienu reizi gadā. Plānots noteikt, ka grozījumi nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos stājas spēkā ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no normatīvā akta pieņemšanas dienas un ne agrāk par attiecīgā nodokļa nākamo taksācijas perioda 1.datumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem: ar grozījumiem nosaka jaunu nodokļu objektu, grozījumi ietekmē nodokļu objektu vai likmi, grozījumi būtiski ietekmē nodokļu administrēšanas procedūras vai piemērošanu.

Šie kritēriji gan nebūs piemērojami, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem: atsevišķos gadījumos nepieciešams nekavējoties reaģēt uz izmaiņām ekonomiskajā vai sociālajā situācijā valstī, un tam ir objektīvs, ekonomiski pamatots un saprātīgs pamats; grozījumus nodokļu normatīvajos aktos veic saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktā noteikto.

Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (V) iepriekš aicināja uzsākt publisku diskusiju par nodokļu izmaiņām, norādot, ka zemo nodokļu ieņēmumu īpatsvara pret iekšzemes kopproduktu (IKP) dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai.

Latvijā nodokļu ieņēmumi pret IKP tuvākajos gados var nokristies līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā, kur vidēji šis rādītājs ir 40%, publikācijā "Latvijas Avīzē" uzsvēra Vilks. Zemais nodokļu īpatsvars pret IKP esot ļoti aktuāls jautājums pat pie labas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo nozaru ministrijas īpaši priekšvēlēšanu laikā vēlas aizvien lielāku līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) savukārt norādījusi, ka pašreizējās valdības laikā nodokļi netiks mainīti un nav arī plānu, ka tie tiks paaugstināti pēc vēlēšanām. Kā norādīja premjerministre, nodokļu izmaiņas varētu ieviest ātrākais pēc gada vai diviem, jo nedrīkst pacelt nodokļus, laikus nesagatavojot tam uzņēmējus.