Rezultātā gada inflācija ir atslīdējusi līdz 0.6%, no 0.7% jūnijā. Vērtējot cenu pārmaiņu iespējamos zigzagus, jāsecina, ka visā reģionā turpinās dominēt zemas inflācijas vide. Cenu kāpumu noturēs vājā eirozonas izaugsme, kuru pastiprinās cenu pazemināšanās Krievijas tirgum audzēto, ražoto pārtikas produktu segmentos. Saglabāsies atšķirības starp preču un pakalpojumu cenu dinamiku.
Tas ļaus turpināt audzēt iedzīvotāju pirktspēju un sildīt patēriņu. Tādejādi šogad, ņemot elektroenerģijas tirgus liberalizēšanas atlikšanu, eirozonas atlabšanas gausumu, gan sankciju ietekmi, inflācija būs krietni zemāka par gada sākumā izteiktajām prognozēm, par prieku patērētājiem. Taču zemā reģiona inflācija rada papildu izaicinājumus, kas slāpē eirozonas ekonomikas atgūšanos. To pastiprinās arī tirdzniecības ierobežojumi starp ES un Krieviju. Tādēļ jācer, ka centieni iedzīvināt inflāciju izdosies, kas ļaus arī cerīgāk vērtēt arī Latvijas ekonomikas perspektīvas.