Par cenu stabilitāti vairs gan nevar runāt saistībā ar pakalpojumiem, to gada inflācija turpina augt, sasniedzot 3,0%, par 0,1 procentpunktu vairāk nekā pirms mēneša. Gada sākumā tā bija 2,3%, bet pērn jūlijā tikai 0.1%. Algu kāpumam tātad ir ietekme, tas jo īpaši labi redzams īres cenās, kas jūlijā bija par 4.4% augstākas nekā pirms gada. Algu kāpumam paātrinoties, īres cenu inflācija gan samazinājusies, pērn tā brīžiem pat pārsniedza 8% un tas varētu būt saistīts ar demogrāfisko situāciju, jo īpaši jauniešu skaita samazināšanos vecumā, kad viņi veido atsevišķas mājsaimniecības. Gan strauja tūrisma attīstība, gan vietējo ienākumu kāpums novedis pie ievērojama viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenu kāpuma.
No otras puses, inflāciju joprojām bremzē imports, kaut gan mazāk nekā līdz šim. Ilgāku laiku cenas lejup virzīja mājsaimniecību patērētā enerģija, tagad enerģijas deflācija strauji tuvojas beigām. Jūlijā cenu kritums gada griezumā bija vien 0,3%, salīdzinājumam, gada sākumā attiecīgais rādītājs bija 2,3%, bet pērn augustā un septembrī pat 3,8%. Tas saistīts galvenokārt ar gāzes, līdz ar to siltuma cenu stabilizēšanos, bet tas viss galu galā ir atkarīgs no naftas cenām pasaules tirgū, kuras jau ilgāku laiku svārstās bez noteiktas virzības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
