Izmaiņas virzīja visai iespaidīgais sezonālais cenu kāpums apģērbam un apaviem. Tāpat palielinājās cenas alkoholam un tabakai, kā arī personīgās aprūpes precēm, atpūtai un kultūrai.
Tikmēr rudens ražas un arī Krievijas sankciju ietekmē cenu kritums bija vērojams pārtikai. Taču, neskatoties uz mēneša straujo kāpumu, gada inflācija septembrī bija 1%, ko galvenokārt veido cenu pieaugums pakalpojumiem.
Pēdējā laikā inflācijas tendences pasaulē iezīmē atšķirīgas tendences, kas raksturo reģionu dažādās izaugsmes perspektīvas. Eiro zonā izaugsme buksē un to arvien izteiktāk apdraud deflācijas riski. Ņemot vērā ievērojamo jaudu pārpalikumu, vājo darba tirgu un neizteikto algu kāpumu, šajā reģionā turpinās dominēt zemas inflācijas vide.
To balstīs arī cenu samazināšanās tendences izejvielām, ieskaitot pārtikai un energoresursiem. Slānekļa gāzes revolūcijas ietekmē naftas cenu līmenis nākamgad varētu svārstīties ap 85 dolāriem par barelu.
Šādos apstākļos, kad eksporta izredzes nav spīdošas, zemā inflācija ļaus turpināt uzlabot iedzīvotāju pirktspēju un uzturēt ekonomikas attīstību ar iekšējā patēriņa palīdzību. Nākamgad inflāciju pacels elektroenerģijas cenu pieaugums, tomēr kopumā tā joprojām būs pietiekami zema, lai iedzīvotāji tās negatīvo ietekmi izjustu minimāli.
Tikmēr eiro zonā arvien lielāks uzsvars tiks likts uz pasākumiem, lai stimulētu izaugsmi un arī inflāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!