'DNB banka': Luksusa inflācija un pirmās nepieciešamības deflācija

Savukārt pakalpojumu cenu gada inflācija paātrinājās, sasniedzot 3,4%. Janvārī tā bija 2.3%, bet pērnajā septembrī vēl tikai 0,2%.

Pakalpojumu cenu pieauguma temps ir straujākais vairāk nekā piecu gadu laikā. Tas neapšaubāmi saistīts ar algu kāpumu. Spītējot tam, preču cenas deflācijas zonā vairāk nekā gadu turēja importa palētināšanās. Dažu pēdējo mēnešu laikā tā ietekme vājinājās, taču tuvākajā nākotnē atkal varētu pastiprināties. Inflācijas līmeni uz leju vilks naftas, graudu, metālu un citu izejvielu cenu zemais līmenis pasaules tirgos.

Šobrīd saskaņā ar Bloomberg indeksu izejvielas ir lētākās kopš 2009.gada pirmās puses, kad to cenas krasi, bet īslaicīgi krita pasaules finanšu krīzes dēļ. Noturīgi zemāku izejvielu cenu laiki būtu jāmeklē jau ir vairāk nekā desmit gadus tālā pagātnē.

Pārtikas cenas septembrī vidēji bija tieši tādas pašas kā pirms gada, bet ir krasi atšķirīga dinamika dažādās preču grupās. Dārzeņu cenas ir pieaugušas, par spīti pārdevēju sūdzībām par Krievijas embargo un lēto importu no citām ES valstīm. Ja augustā dārzeņu cenas vēl bija ievērojami lētākas nekā divos iepriekšējos gados, tad septembrī situācija bija tieši pretēja. Pēc trīs gadu relatīvi zemu cenu perioda šo produktu cenas gandrīz atgriezušās 2010.gada līmenī, kas ir līdz šim augstākais punkts. Turpretim, kā jau ļoti viegli varēja paredzēt, krasi pretēji mainījusies piena cenu gada dinamika, no +5,9% augustā uz -2,6 septembrī.

Septembrī inflācija ir pakāpusies, bet nav sagaidāms, ka šāds virziens turpināsies gada pēdējā ceturksnī. Drīzumā jāmazinās degvielas cenām, kaut arī eiro kursa izmaiņas daļēji dzēš naftas cenu krituma ietekmi. Pie šādām naftas cenām nākotnē lētākai jākļūst arī gāzei. Krievijas embargo ietekmē vēl vajadzētu samazināties piena produktu cenām. Inflācija eirozonā kopumā pamazām slīd uz leju, līdz ar to arī importa patēriņa preču cenu kāpums nav gaidāms.

CSP publicētie dati parāda, kā cenu izmaiņas ietekmē vidusmēra mājsaimniecību. Taču inflācijas līmenis katrai ģimenei ir atšķirīgs, jo katrs patērējam kaut nedaudz citādi. Inflācijas vēsturi raksturo periodi, kad pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenas aug straujāk vai lēnāk nekā vidēji. Tas lielā mērā saistīts ar izejvielu cenu cikliem. Šobrīd inflāciju raksturo tās "saudzīgums" vai drīzāk pat neesamība attiecībā pret pirmās nepieciešamības lietām, tātad mazturīgām ģimenēm, kuru "grozā" tās veido salīdzinoši lielu daļu. Šāda tendence iezīmējās jau gada sākumā, bet septembrī redzama īpaši skaidri.

Pārtika septembrī maksāja vidēji tikpat, bet mājokļu vajadzībām pirktā enerģija (elektrība, gāze, siltums, malka) — vidēji par 0,3% mazāk nekā pērn septembrī. Par 1,5% lētāks gada laikā kļuvis transports. Tikai medicīnas preču un pakalpojumu inflācija bija nedaudz augstāka par vidējo jeb 1,3%. Turpretim dzīvot smalki kļuvis ievērojami dārgāk. Atpūtas un kultūras pakalpojumi septembrī bija par 5,0%, bet viesnīcas un restorāni – par 5,9% "sālītāki" nekā pirms gada. Tātad, ka ja pirmās nepieciešamības lietu cenas izteikti atkarīgas situācijas pasaules ekonomikā, tad smalkās dzīvošanas izmaksas savukārt daudz vairāk saistītas ar norisēm mūsu valsts robežās.