Raimonds Nipers: par minimālās darba algas palielinājuma efektu  (24)

Latvija ir viena no nekompetentākajām valsts pārvaldēm Eiropas Savienībā. Pēc ekonomistu atzinuma, ekonomiskos procesus valstī nepārzina 99,93% valsts iedzīvotāju. Un žēl ka šajos atlikušajos 0.07 % neiekļaujas ne Saeima ne Finanšu un ekonomikas ministrijas.

 Valsts labklājības līmeni pamatā nosaka  iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmērs, tā ir naudas summa kas netiek aplikta ar nodokļiem . Valstis  nosaka savu  iedzīvotāju   minimālo ienākumu lielumu, iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai.

Neapliekamais minimuma lielums  Eiropas valstīs ir noteikts dažādi ,2013 gadā lielākais  bija  Somijā 1341 Euro  ,Īrijā 1252 Euro  un zemākais neapliekamais minimums bija  Bulgārijā   65 Euro un Latvijā 75 Euro  un Eiropas Savienībā tas ir vidēji 750 Euro mēnesī. Daudzās pārticīgākajās  valstīs kā Norvēģija, Vācija, Dānija , Šveice, Somija  minimālās algas  ka tādas nepastāv. Var pieņem par pamatu ka valsts ekonomiskā atpalicība ir tieši saistīta ar neapliekama (IIN) minimuma lielumu . Ja Latvijā, patēriņa un pakalpojumu cenas ir 80% no Eiropas Savienības līmeņa ,tad valstī neapliekamajam minimuma šobrīd  vajadzētu būt 500 Euro

Minimālas darba algas lielumam  nav būtiska sakara  ar iedzīvotāju labklājību,  to ietekmē tam piemērotais nodokļu slogs un  iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmērs. Latvijas gadījumā minimālas algas palielināšanā gūs lielāku labumu valsts budžets ar papildus ieņēmumiem , divu miljonu Euro apmērā un  ierēdņi, kuru  darba samaksa ar koeficientu  ir saistība  ar minimālas darba algas lielumu. Pamatā jau ierēdņi jau ari lobē ar  šo likumprojektu savas darba algas palielināšanai.

Palielinot minimālo darba algu līdz 360 Euro un samazinot par vienu procentpunktu  Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi , darba devējam palielināsies izdevumi par 49 Euro. Darba ņēmējs uz rokas saņems vairāk  par 29 Euro un valsts budžets saņemts nodokļu veidā vairāk 20 Euro. Rezultātā vairāk cietīs tieši  mazie uzņēmēji ,ražotāji un tirgotāji .Uzņēmumos, kuros tiek nodarbināti  ap desmit darbinieku ,gada laikā izdevumi palielināsies par 5880 Euro.

Reģionos tā ir būtiska summa, lai kompensētu radušos izdevumus, uzņēmumiem būs jāpalielina savas produkcijas cenas .Daļa uzņēmumu kuri nespēs kompensēt radušos izdevumus  tiks slēgti  tie varētu būt  vairāki  tūkstoši mazo uzņēmumu .Jau šobrīd   Krāslavas un Dagdas novadā vairāk par  desmiti  uzņēmumiem paziņojuši par savu uzņēmumu vai  struktūrvienību likvidēšanu.

Simtiem strādājošo paliek bez darba. Neliels skaits darbinieku varētu reģistrēsies par mikrouzņēmējiem, bet palikušie bez darba būs spiesti   pametis valsti .Un tie jau varētu būt pa visu valsti ap  desmitiem   tūkstošu darba spējīgo valsts iedzīvotāju.

Sakarā ar šo nejēdzīgo nodokļu sistēmu kas pastāv Latvijā ,ir liela darbaspējīgo iedzīvotāju  emigrācija. Kura radīs problēmas ar pensiju izmaksām jau tuvākajā nākotnē. Pašreiz valstī saņem pensijas  577 063  valsts iedzīvotāju ,sabiedriskajā sektorā ir 286 872 darba vietas  ,bet privātajā sektorā, tiešo nodokļu maksātāju, ir palicis vien  466 191.