Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu, atzīst "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās. Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara uzsākšanas," viņš skaidro.
Krievijas recesijas apstākļu ietekmē Baltijas valstu izaugsmes perspektīvas pasliktinās. Negatīvo ietekmi mazinās nedaudz labākas eirozonas perspektīvas un zemākas enerģijas izmaksas, kas veicinās reālo mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, skaidro Gašpuitis, atgādinot, ka Baltijā tēriņiem par energoresursiem ir salīdzinoši liels īpatsvars.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
