Eksporta svārstības turpināsies, prognozē eksperte  (3)

"Pateicoties labākam apstrādes rūpniecības sniegumam, arī preču eksports martā pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, lai arī bija aptuveni tādā pašā līmenī kā pirms gada. Jāsaka, ka eksporta apjomi, visticamāk, būs auguši straujāk, bet cenas daudzām precēm ir mazākas kā pērn (piemēram, pārtikas produktiem). Tāpēc kopēja eksporta vērtībā šī gada martā bija par 0.3% mazāka nekā gadu iepriekš. Līdzīgs stāsts ir arī par importu – kopējā vērtība bija par 3.7% mazāka nekā gadu iepriekš, lielā mērā lētāku energoresursu dēļ," secina Strašuna.

Arī bankas "Nordea'' ekonomikas eksperts Gints Belēvičs norāda, ka kritums marta eksporta datos par 0,3% varētu būt saistīts ar pērnā gada marta rezultātiem: "Martā, atgriežoties lielākai aktivitātei ārējā tirdzniecībā, salīdzinot ar februāri būtiski palielinājās gan preču eksporta, gan importa apjomi. Svarīgāks rādītājs ir gada pieaugums, kur negatīvi rādītāji fiksēti gan eksportā, gan importā."

Savukārt "DnB" bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš stāsta, ka gada sākumā šķitis, ka tā pirmajā pusē ekonomikas izaugsme būs ļoti atkarīga no patēriņa: "1.ceturksnī tā arī it kā ir bijis. Taču, tā teikt, nokasot skaitļu virsējo kārtu, eksporta fundamentālā aina 1.ceturksnī jau veidojas labvēlīgāka un ir spēcīgi priekšnosacījumi apjomu pieaugumam pavasarī, gada vidus nebūs jāgaida.''

"Šī gada pirmajā ceturksnī kopējais preču eksports bija par 0.4% lielāks nekā gadu iepriekš. Lielākie kritumi bija novērojami pārtikas produktiem un transportam (20-21%). Tajā pat laikā mēbeļu, mašīnu un iekārtu eksports bija par 20-22% lielāks nekā pirms gada. Strauji auga arī papīra, stikla izstrādājumu un dažādu būvmateriālu eksports (13-17%). Šī gada martā atjaunojoties Liepājas Metalurga darbībai, pakāpeniski sāk augt arī metālu eksports, bet šī gada 1.ceturksnī tas vēl bija par 4% zemāks nekā pirms gada," skaidro Strašuna.

Viņa arī uzsver, ka kopējais preču imports pirmajā ceturksnī bijis par 4.1% mazāks nekā gadu iepriekš: "Lielākie kritumi bija minerālproduktiem un pārtikas produktiem (attiecīgi -23% un -13%, lielā mērā mazāku cenu dēļ). Vēl joprojām krita arī tekstilizstrādājumu, transporta un metālu imports. Lielākais kāpums savukārt ir kokmateriālu importam (ap 22%), jo kokrūpniekiem pietrūkst izejvielu vietējā tirgū. Ir kāpums arī mašīnu un iekārtu importam (ap 10%), kas norāda uz nelielu investīciju aktivitāti."

Belēvičs pauž pāriecību, ka tieši kokrūpniecība ļauj eksportam turēties iepriekšējā gada līmenī: "Lielā mērā marta un pirmā ceturkšņa eksportu "izvelk" Latvijas galvenā eksporta nozare - kokrūpniecība-, kur gada griezumā martā fiksēts apjomu pieaugums par 12,2%, sasniedzot teju 170 miljonu eiro atzīmi. Bez pieauguma šajā nozarē, kopējie eksporta skaitļi izskatītos visnotaļ nelāgi ar negatīviem izaugsmes rādītājiem gan marta, gan pirmā ceturkšņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Labi rādītāji kokapstrādes nozarē ir mēbeļu ražotājiem, it sevišķi tiem, kas orientējas uz vietējo tirgu."

Belēvičs pirmā ceturkšņa eksporta pieauguma apjomu par 0,4% vērtē divējādi: "No vienas puses nav pārāk labs rādītājs, bet no otras puses, ņemot vērā nelabvēlīgo ārējo vidi, ir pieņemams rezultāts. Kā jau tas bija gaidāms, būtiski samazinās Krievijas kā eksporta tirgus nozīme, kuras īpatsvars eksportā martā bija vairs tikai 6,6%."

Strašuna skaidro, ka ļoti aktīvi notiek jaunu noieta tirgus apgūšana, bet "dažām nozarēm veicas labāk, dažām sliktāk un pieaugumi ik pa laikam mijas ar kritumiem un pieaugumi ik pa laikam mijas ar kritumiem". Viņa prognozē, ka "neviendabīga attīstība turpināsies un svārstības saglabāsies" un Latvijas preču eksports šogad lēni pieaugs.

"Martā eksports uz Krieviju un citām NVS valstīm turpināja krist, attiecīgi par 29% un 27% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Pirmajā ceturksnī kopumā eksports uz Krieviju krita par 29%, uz parējām NVS valstīm par 9% (uz Ukrainu par 32%), savukārt uz eirozonu auga par 2% un uz ES valstīm ārpus eirozonas par 10%. Turpina strauji kāpt eksports uz Ķīnu, ASV, Turciju, Arābu Emirātiem. Rezultātā Krievijas īpatsvars Latvijas eksportā samazinājās līdz 6.8% no 9.5% gadu iepriekš," skaidro Strašuna.

"Šobrīd Latvijas "oficiālā" IKP pieauguma prognoze šim gadam ir 2.1%. Sagaidīt, ka izaugsme gadā kopumā būs tāda pati kā 1.ceturksnī (saskaņā ar sākotnējiem IKP datiem), ir ļoti liels pesimisms, jo perspektīvas ne tikai patēriņā, bet arī eksportā ir pietiekami labas. Gada sākums bija ļoti nelabvēlīgas apstākļu sakritības brīdis. Šobrīd ir lieliski priekšnosacījumi izaugsmes paātrinājumam sekojošajos ceturkšņos. Runāt par valsts budžeta konsolidācijas riskiem ir veselīgi, jo tas veicina domāšanu, taču dzīvē visdrīzāk to nenāksies piedzīvot," vērtē Strautiņš.