Tas nozīmē to, ka degviela būs citā krāsā (zināms, ka tā būs spilgti dzeltena), kā arī to varēs atšķirt no akcizētās degvielas, ar speciālām mērierīcēm nosakot ķīmiskā marķētāja klātbūtni. Šīs izmaiņas likumā ir veikusi Finanšu ministrija, kura pastāv uz to, ka šādu kontroles veidu pieprasa Eiropas direktīva, un, to nepildot, ir iespējami bargi sodi no Briseles puses.
Kā vēl vienu iemeslu degvielas marķēšanai Finanšu ministrija min to, ka zemnieki pārpalikušo degvielu teorētiski varot realizēt vai izmantot ar lauksaimniecības darbiem nesaistītās darbībās.
Šiem apgalvojumiem kategoriski nepiekrīt Latvijas lauksaimnieki, tajā skaitā arī daudzas lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības. Pirmkārt, Finanšu ministrija tulko direktīvu sev izdevīgā veidā, maldinot sabiedrību, ka degvielas marķēšana tiešām ir obligāta. Patiesībā direktīva nosaka, ka dalībvalstis, kurās ieviesti citi uzraudzības mehānismi, var neieviest degvielas marķēšanu.
Latvijā jau vairākus gadus lieliski un ļoti ērti darbojas tiešsaistes uzraudzības sistēma, turklāt patērēto un pieejamo degvielu tagad var ērti aplūkot jaunieviestajā EPS (E- pieteikšanās sistēmā). Arī apgalvojums, ka neizmantotā degviela tiekot nelegāli realizēta neizturot kritiku, jo teju 70% saimniecību nepietiek ar valsts noteiktajiem degvielas limitiem, nemaz nerunājot par pārpalikušās degvielas tirdzniecību. Ja arī kāds no atlikušajiem 30% tiešām degvielu neatļauti realizē, tad šīs degvielas kopsumma nepārsniedz pat 1% no visas Latvijas lauksaimniecībā patērētās degvielas, kas ir pārāk smieklīgs daudzums, lai tā dēļ marķētu degvielu.
Satraukti zemnieki ir arī par slogu, ko šīs jaunās izmaiņas uzliks. Saimniecības, kurās ar valsts noteiktajiem degvielas limitiem nepietiek, būs spiestas iegādāties vēl vienu degvielas konteineru, kura cena svārstās ap 5000 eiro. Kopumā Latvijas lauksaimniekiem jaunu konteineru iegādei būšot jātērē pat līdz 20 000 000 eiro. Zemnieku Saeima ir aprēķinājusi, ka degvielas cena celsies par aptuveni 6 eirocentiem litrā, kas saimniecībām atkal nozīmē 6 eiro izdevumus uz hektāru, lai degviela būtu cita krāsā.
Nesaprotami ir arī degvielas izmantošanas noteikumi - marķēto degvielu drīkst izmantot tikai ar lauksaimniecību saistītos darbos, taču, lai ar to pašu tehniku veiktu meža darbus, būs jāmaina visas detaļas, kas bijušas saskarsmē ar marķēto degvielu. Tas reāli nav izdarāms, tāpēc lauksaimnieki bažījas, ka savu tehniku vairāk nevarēs izmantot.
Pēc Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Stirāna teiktā, Latvijas degvielas tirgotāji un akcīzes noliktavas tam nav un tuvākajā laikā, tāpat kā zemnieki, nebūs gatavi. Finanšu ministrija joprojām neieklausoties turpina savu iesākto, aizbildinoties ar faktu, ka teju visās Eiropas valstīs agro degviela ir marķēta. Taču Latvija būs vienīgā valsts (!), kurā pēc degvielas marķēšanas, netiks atcelti tās limiti, kas pašu marķēšanu padara par pilnība bezjēdzīgu un dārgu pasākumu.
Šāda ministrijas nostāja rada bažas par tirgotāju interešu lobēšanu Saeimā:
- zemniekiem būs jāiepērk konteineri;
- valstij būs jāiepērk iekārtas degvielas marķētāja mērīšanai, kā arī vairākas cisternas un uzglabātuves akcīzes noliktavās, kas nozīmē to, ka valstij būs jāizsludina vairāki iepirkumu konkursi.
Zinot to, kā caur neveiksmīgiem iepirkumiem (piemēram, fotoradaru ieviešana Latvijā), ir iespējams nopludināt vairākus miljonus eiro no valsts un privātpersonu budžetiem, tas rada pamatu satraukumam.
Lauksaimnieki jau ir sākuši vākt parakstus pret degvielas marķēšanu sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv.