Deviņdesmitajos gados sezonāli cenu kritumi vasarā bija ļoti izteikti, jo tajā laikā svaigas pārtikas daļa patēriņa grozā bija daudz lielāka – cilvēki daudz mazāk varēja atļauties tērēt citām precēm. Turklāt visa pārtikas ražošanas, pārstrādes un uzglabāšanas industrija bija daudz mazāk attīstīta, šobrīd tā palīdz mazināt cenu sezonalitāti. Kopš 2000.gada kopējais patēriņa cenu indekss jūlijā nebija samazinājies vairāk kā par pusprocentu, izņemot vispārējas deflācijas pārņemto 2009.gadu.
Šoreiz pārtikas cenas mēneša laikā samazinājās par 0.8%, kas ir pat nedaudz mazāk nekā vidēji iepriekšējos četros gados. Papildus grūdienu deflācijai deva citi faktori. Jau ap gadu miju bija skaidri nojaušams, ka jūlijā samazināsies mājokļa uzturēšanas izmaksas. Tās saruka par 1.4%, tai skaitā cena gāzei par 8.7%, bet siltumam – par 3.6%. Tikai tagad uz mājās patērētās enerģijas cenām sāk pārliecinoši izpausties jau apmēram gadu ilgušais naftas cenu kritums, bet šodienas ziņa par gāzes cenu pazeminājumu industriālajiem patērētājiem augustā vēsta, ka šis process turpināsies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
