Pēteris Strautiņš: Ekonomika kļūst patērētājiem arvien baudāmāka  (10)

Deviņdesmitajos gados sezonāli cenu kritumi vasarā bija ļoti izteikti, jo tajā laikā svaigas pārtikas daļa patēriņa grozā bija daudz lielāka – cilvēki daudz mazāk varēja atļauties tērēt citām precēm. Turklāt visa pārtikas ražošanas, pārstrādes un uzglabāšanas industrija bija daudz mazāk attīstīta, šobrīd tā palīdz mazināt cenu sezonalitāti. Kopš 2000.gada kopējais patēriņa cenu indekss jūlijā nebija samazinājies vairāk kā par pusprocentu, izņemot vispārējas deflācijas pārņemto 2009.gadu.

Šoreiz pārtikas cenas mēneša laikā samazinājās par 0.8%, kas ir pat nedaudz mazāk nekā vidēji iepriekšējos četros gados. Papildus grūdienu deflācijai deva citi faktori. Jau ap gadu miju bija skaidri nojaušams, ka jūlijā samazināsies mājokļa uzturēšanas izmaksas. Tās saruka par 1.4%, tai skaitā cena gāzei par 8.7%, bet siltumam – par 3.6%. Tikai tagad uz mājās patērētās enerģijas cenām sāk pārliecinoši izpausties jau apmēram gadu ilgušais naftas cenu kritums, bet šodienas ziņa par gāzes cenu pazeminājumu industriālajiem patērētājiem augustā vēsta, ka šis process turpināsies.

Šobrīd radiatorus neviens nedarbina, taču patēriņa cenu grozs ir kopīgs visam gadam un izmaiņas indeksā atspoguļojas tieši tagad. Apģērbu cenas samazinājās nedaudz vairāk nekā tipiskā jūlija mēnesī jeb par 6.5%. Salīdzinājumā ar pērno jūliju, tās kļuvušas par 0.6% mazākas. Ja pārtikas cenu pārmaiņas pret iepriekšējo mēnesi bija "nekas īpašs", tad pārmaiņas gada griezumā ir visnotaļ ievērojamas jeb -2.4%.

Daļai eksportētāju šobrīd nav vienkārša dzīve, bet patērētājiem būtu grēks sūdzēties. Viens no šī gada lielajiem stāstiem pasaules ekonomikā ir izejvielu cenu kritums, kas arī tika pieminēts iepriekšējā mēneša komentārā par patēriņa cenu izmaiņām. Tas ir turpinājies. Vidējais izejvielu cenu līmenis, atkarībā no izvēlētā indeksa, ir pazeminājies vēl apmēram 10%. Īpaši acīmredzams bijis naftas cenu kritums, bet tas nav vienīgais. Izejvielu cenas ir pāris procentu attālumā no zemākā punkta 21.gadsimtā, saskaņā ar "Bloomberg" indeksu.

Vienīgais nepatīkamais aspekts Latvijas ekonomikai šajā stāstā ir starptautiski tirgojamo piena produktu cena, tā ir turpinājusi samazināties. Patērētāju vairākumam tas ir izdevīgi, jo arī gatavo piena produktu cenas slīd uz leju. Piena deflācija šogad padziļinājusies no mēneša uz mēnesi, jūlijā sasniedzot 12.1%. Taču to cilvēku skaits, kuri no piena ražošanas gūst ienākumus, Latvijā nav nenozīmīgs. Turklāt pie šādām cenām nozares attīstība diez vai ir iespējama, bet pie labvēlīgiem tirgus nosacījumiem tā nākotnē varētu kļūt par vienu no galvenajiem eksporta ienākumu avotiem. Svaigpiena ražošanu Latvijā būtu iespējams palielināt vairākkārt, pirms tiktu grēkots pret dabu. Citam izejvielu produktam, ko mūsu valsts eksportē lielā apjomā – graudiem, cena ir aptuveni pērnā gada līmenī, bet ražošanas izmaksas ievērojami samazinājušās.

Tātad norises pasaules ekonomikā un to ietekme uz patērētājiem šobrīd ir ļoti baudāma. Vēl vairāk to var teikt par mūsu Baltijas kaimiņvalstīm, kur cenas gada laikā ir samazinājušās, galvenais atšķirības avots ir elektrības tirgus liberalizācijas grafiku atšķirības. Nav izslēgts, ka arī Latviju jau šobrīd ir sasniegusi gada deflācija. Pērn šajā laikā mēneša deflācija atbilda normai, tātad bāzes efekts ir tuvu neitrālam, arī izejvielu cenu kopējā virzība jūlijā un augusta pirmajā dekādē šogad un pērn bijusi līdzīga. Tāpēc izšķiroša var izrādīties iepriekšējos 12 mēnešos notikušā importa izmaksu krituma kumulatīvā ietekme, kas var pastiprināt deflāciju šogad.