Satraucošs fakts ir noturīgais jauniešu skaita sarukums. Dati uzrāda, ka pēdējo piecu gadu laikā jauniešu skaits ik gadu sarūk vidēji par 5,7%. Samazinās arī jauniešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā. Ja 2005. gadā katrs piektais iedzīvotājs bija jaunietis, tad 2010. gadā jauniešu īpatsvars saruka līdz 17%, bet 2015. gadā jau līdz 14%.
Bezdarba mērenais kritums vienā no potenciāli gada aktīvākajiem ceturkšņiem apstiprina gada sākumā izteiktās prognozes, ka lēnā ekonomikas izaugsme šogad bezdarbnieku rindas retinās lēnīgi. Turklāt problēmas ar Krievijas tirgu atsevišķos novados radīs arī bezdarba pieaugumu.
Sagaidāms, ka ekonomikā valdošās vēsmas ļaus turpināt pamazām deldēt bezdarbu. Šīs tendences būs jūtamas ekonomiski aktīvākajos valsts centros, mazāk lauku novados, kas atbilstoši arī veidos turpmāko fonu algu pieaugumam un izrietošo nevienlīdzību.
Neskatoties uz bezdarba sarukumu, arvien izteiktāk parādās ilgtermiņa darba tirgus veidotie strukturālie izaicinājumi. Par to liecina gan augstais ilgstošo bezdarbnieku skaits, gan jauniešu skaita krišanās un tā tālāk. To risināšanai nāksies veltīt arvien vairāk politiskās un sabiedriskās dienaskārtības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
