Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka šī gada 2. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars turpināja mazināties, sasniedzot 9,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas notika pateicoties nodarbinātības kāpumam un darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmeņa pieaugumam.
Proti, tiek radītas jaunas darba vietas, bet negatīvas demogrāfiskās tendences arī iedod savu artavu aktivitātes palielināšanā un bezdarba samazināšanā. Piemēram, mazinoties skolēnu un studentu skaitam, automātiski pieaug iedzīvotāju aktivitātes līmenis (jo kamēr jaunieši mācās, tie darba tirgū ir neaktīvi). Samazinās arī nestrādājošo pensionāru skaits, iespējams, daļēji pieaugoša pensionēšanas vecuma dēļ.
Nodarbināto skaits 2. ceturksnī bija par 1% lielāks nekā gadu iepriekš un nodarbinātības līmenis pieaudzis līdz 60,9% no darbaspējīgā vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Tas jau ir augstāk nekā 2005.-2006. gadā. Darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmenis ir pieaudzis līdz 67,5%; pēdējo reizi tik liela aktivitāte bija novērojamā 2008.gadā vidu, krīzes priekšvakarā. Tas viss liecina par to, ka arvien efektīvāk izmantojam pieejamos ierobežotos darbaspēka resursus. Lai arī vēl arvien saglabājas potenciāls vēl vairāk kāpināt aktivitātes līmeni (salīdzinājumā, piemēram, ar Skandināvijas valstīm), tomēr tas nozīmē arī arvien lielāku spiedienu uz algām, jo uzņēmējiem atrast darbiniekus kļūst arvien sarežģītāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
