Viņš norādīja, ka akcionāri cer uz jauno valdes priekšsēdētāju kā uz tikpat pragmatisku sarunu vedēju attiecībās ar "Gazprom", kāds tas bija arī iepriekšējais uzņēmuma vadītājs Adrians Dāvis.
"Akcionāri šīsdienas sapulcē Kalvīti amatā apstiprināja vienbalsīgi, un pamatā bija pārliecība, ka viņš ir spējīgs pragmatiski risināt sarunas visaugstākajā līmenī ar "Gazprom" vadību, paturot prātā ar "Latvijas Gāzes" pārējo akcionāru, kā arī iedzīvotāju intereses. Tāpat kā to iepriekš darīja Dāvis," atzina Savickis.
"Galvenais ir saglabāt "Latvijas Gāzes" līdzšinējo darbību, lai, neraugoties uz gaidāmo brīvo tirgu tuvāko gadu laikā, spētu saglabāt vienmērīgas piegādes, adekvātu cenu, kā arī nākotnē panākt piegāžu apjomu palielinājumu," sacīja Savickis.
Kā ziņots, Kalvītis piektdien tika iecelts "Latvijas Gāzes" valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt par viņa vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs. Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.
Valdes pārstāvji darbu sāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.
Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem Kalvītis patlaban ir uzņēmuma "Latvijas balzams" padomes priekšsēdētājs, holdinga kompānijas "Amber Beverage Group", kurā ietilpst "Latvijas balzams", padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī AS "Dinamo Rīga" valdes priekšsēdētājs. Tāpat Kalvītis ir SIA "Aploki" un SIA "Agro centrs" līdzīpašnieks, kā arī darbojas divos mednieku klubos.
Kā liecina arhīvs, Kalvītis 1992.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot lauksaimniecības ekonomikas bakalaura grādu. 1995.gadā viņš šajā pašā augstskolā ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu.
Kalvītis politikā iesaistījās 1998.gadā, kad no uzņēmēja, bijušā premjera Andra Šķēles veidotās Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 7.Saeimā. Politiskās karjeras laikā bijis Saeimas deputāts, zemkopības ministrs un ekonomikas ministrs, kā arī ieņēmis vēl virkni amatu.
2004.gadā Kalvītis kļuva par Ministru prezidentu. 2006.gadā pēc 9.Saeimas vēlēšanām Kalvītis šajā amatā tika iecelts atkārtoti. 2007.gada decembrī viņš iesniedza demisijas rakstu.
Pēc aiziešanas no politikas Kalvītis iesaistījās uzņēmējdarbībā. Pērn Kalvītis mēģināja atgriezties politikā, startējot no tā dēvētās bijušo premjeru partijas "Vienoti Latvijai" saraksta Zemgalē kā 1.numurs, taču šī partija parlamentā netika ievēlēta.
Ilggadējais AS "Latvijas Gāze" vadītājs Adrians Dāvis maija beigās paziņoja, ka nolēmis pamest amatu, lai dotu vietu jauniem cilvēkiem. Dāvim, kā arī kopumā četriem valdes locekļiem amata pilnvaru termiņš beidzas 16.augustā.
"Latvijas Gāzes" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa kandidātu atlasi no 16.jūnija līdz 26.jūnijam veica augsta līmeņa vadītāju meklēšanas kompānija "Pedersen&Partners".
"Latvijas Gāze" nopelnīja 30,07 miljonus eiro, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2013.gadā, liecina uzņēmuma nerevidētais 2014.gada 12 mēnešu finanšu pārskats, kas iesniegts biržā "NASDAQ OMX Riga".
"Latvijas Gāze" pērn 12 mēnešos patērētājiem pārdeva 1,29 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2013.gada periodu dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 10,9%.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kam pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
