ĀM: brīvās tirdzniecības līgums stiprinās ES ekonomiku un ģeopolitisko partnerību ar ASV  (48)

Kalniņa-Lukaševica piedalījās ES Ārlietu padomes sanāksmē, kur īpaša uzmanība tika pievērsta aktuāliem jautājumiem ES tirdzniecības nolīgumu sarunās ar Kanādu un ASV, kā arī tirdzniecības politikas instrumentiem, lai uzlabotu situāciju ES tērauda ražošanas nozarē.

Runājot par ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP), parlamentārā sekretāre uzsvēra ES un ASV ekonomisko un politisko nozīmību pasaulē, ko TTIP stiprinātu vēl vairāk.

"TTIP nolīgumā ekonomiskie un ģeopolitiskie apsvērumi ir vienlīdz svarīgi, tas jāpatur prātā šajā sarunām izšķirīgajā laikā," norādīja Kalniņa-Lukaševica.

Parlamentārā sekretāre akcentēja, ka Latvijas intereses ir enerģētikas sadaļas iekļaušanu nolīgumā, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tirgus pieejamības nosacījumu uzlabošana ASV tirgū un piekļuve valsts iepirkumam.

"TTIP nolīgumā tiek iestrādāti mūsdienīgākie noteikumi mazo un vidējo komersantu atbalstam starptautiskajā tirdzniecībā, un Latvijai tas ir īpaši nozīmīgi, jo mūsu valstī 90% no visiem eksportētājiem uz ASV ir mazie un vidējie komersanti," uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.

Turklāt parlamentārā sekretāre atgādināja, ka ES pārtikas drošuma, vides un dzīvnieku labturības augsto standartu saglabāšana ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem nolīguma atbalstam dalībvalstīs un plašākā sabiedrībā.

Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka TTIP dokumentu lasītavu atvēršana galvaspilsētās ir būtisks solis dalībvalstu iesaistē TTIP sarunās, tāpēc arī turpmāk ir svarīgi nodrošināt plašāku pieeju TTIP informācijai.

Apspriežot ES un Kanādas visaptverošo ekonomisko un tirdzniecības nolīgumu (CETA), ministri atzina, ka tas ir teicams piemērs ambiciozam jaunās paaudzes tirdzniecības nolīgumam, kurā līdzsvarotas gan ekonomiskās, gan sabiedrības intereses.

Dalībvalstis aicināja nekavēties ar nolīguma apstiprināšanu, iesaistot nacionālos parlamentus, lai uzņēmēji varētu izmantot nolīguma sniegtās priekšrocības.

Tāpat sanāksmē ES dalībvalstu tirdzniecības ministri apsprieda iespējamos risinājumus, lai uzlabotu situāciju ES tērauda ražošanas nozarē.

Kalniņa-Lukaševica vērsa uzmanību, ka Latvijai ir svarīgi, lai ES tērauda nozare tiktu aizsargāta, nodrošinot tirdzniecības aizsardzības instrumentu ātrāku un kvalitatīvāku izmantošanu. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumi nedrīkst radīt kaitējumu citām ražošanas nozarēm, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem komersantiem, kuru sekmīga darbība atkarīga no importētām izejvielām.

Sarunas par TTIP tika sāktas 2013.gadā, un līdz šim ir notikušas 13 sarunu kārtas. Ar nolīgumu iecerēts novērst tirdzniecības šķēršļus - tarifus, nevajadzīgus noteikumus un ierobežojumus ieguldījumiem dažādās ekonomikas nozarēs, lai atvieglotu preču un pakalpojumu tirdzniecību starp ES un ASV. Līguma noslēgšanas gadījumā tā būs pasaulē lielākā divpusējā tirdzniecības vienošanās.