Atskatoties uz pasaules skaļākajiem naudas atmazgāšanas darījumiem, redzam, ka vairākos no tiem kā viens no posmiem parādās Latvijas bankas. Viens piemērs ir tā dēvētā Magņitska lieta, kur naudu caur Latvijas bankām atmazgāja Krievijas amatpersonas. Šādu gadījumu atkārtošanās ar zināmu regularitāti signalizē par Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) nespēju veikt kvalitatīvu banku sektora uzraudzību.
Lai arī pēc OECD prasības un vairāku Latvijas banku amatpersonu nomaiņām sektorā vērojami uzlabojumi, līdzšinējie neefektīvie naudas atmazgāšanas uzraudzības pasākumi noveduši pie tā, ka Latvijas finanšu sektors (īpaši saistībā ar nerezidentu darījumiem) tiek uzskatīts par neuzticamu un riskantu. Šīs jomas sakārtošana ir viens no darbiem, ar ko Latvijai steidzami jātiek galā. FKTK un komercbankām jāpilnveido un jāpadara stingrāka klientu pārbaude, īpaši par klientu naudas izcelsmi.