Atskatoties uz pasaules skaļākajiem naudas atmazgāšanas darījumiem, redzam, ka vairākos no tiem kā viens no posmiem parādās Latvijas bankas. Viens piemērs ir tā dēvētā Magņitska lieta, kur naudu caur Latvijas bankām atmazgāja Krievijas amatpersonas. Šādu gadījumu atkārtošanās ar zināmu regularitāti signalizē par Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) nespēju veikt kvalitatīvu banku sektora uzraudzību.
Lai arī pēc OECD prasības un vairāku Latvijas banku amatpersonu nomaiņām sektorā vērojami uzlabojumi, līdzšinējie neefektīvie naudas atmazgāšanas uzraudzības pasākumi noveduši pie tā, ka Latvijas finanšu sektors (īpaši saistībā ar nerezidentu darījumiem) tiek uzskatīts par neuzticamu un riskantu. Šīs jomas sakārtošana ir viens no darbiem, ar ko Latvijai steidzami jātiek galā. FKTK un komercbankām jāpilnveido un jāpadara stingrāka klientu pārbaude, īpaši par klientu naudas izcelsmi.
"Delna" kā starptautiskās organizācijas Transparency International Latvijas nodaļa vērš uzmanību uz naudas izcelsmes atklātību kā globālu problēmu, ko akcentējusi arī tā sauktā Panamas dokumentu noplūdes lieta. Savukārt Transparency International Lielbritānijas nodaļa pārmet futbola klubam "Blackpool" vāju investoru analīzi. Notikušais liek domāt, ka Belakoņa piesaistes pārvalde ir bijusi nepietiekama.
Arī Latvija guvusi līdzīgas mācības no neuzticamiem investoriem. Nesenākā no tām saistībā ar uzņēmumu "KVV Liepājas Metalurgs", kura viens no līdzīpašniekiem Jevgēņijs Kazmins šobrīd ir arestēts Ukrainā par seperātisma finansēšanu.
Futbola kluba "Blackpool" oficiālais paziņojums lasāms šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
