Ašeradens: būvniecības nozares sistēmiskā problēma ir sadrumstalota atbildība  (28)

Konkrēto gadījumu ar šī veikala ēku gan ministrs plašāk nekomentēja, atzīstot, ka "diemžēl, bet, ņemot vērā problēmas un pieeju nozarē, būvniecības vai projektēšanas pārkāpumi šajā konkrētajā ēkā nebija pārsteigums."

Runa ir par to, ka vēl joprojām nozarē ir izteikta pieeja, ka, piemēram, kāda būvobjekta ģenerāluzņēmējs mēdz "aizslēpties" aiz vairākiem apakšuzņēmējiem.

"Būvniecības nozares sistēmiskā problēma ir saskaldīta atbildība, kas nozīmē, ka nelaimes gadījumā nav iespējams atrast vienu atbildīgo. Normālā gadījumā būtu jābūt tā, ka ģenerāluzņēmējs nodrošina drošas ēkas uzbūvēšanu, par ko arī uzņemas atbildību, nododot ēku īpašniekam vai apsaimniekotājam. Taču projektos ir vairāki iesaistītie - projektētāji, būvinženieri, ģenerāluzņēmēji, apakšuzņēmēji, arhitekti, līdz ar to vienu atbildīgo kādas nelaimes gadījumā par kādu ēku atrast ir apgrūtinoši," skaidroja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka patlaban būvniecības nozarē notiekot diskusija par to, kas un kā būtu darāms, lai atbildība par būvobjektiem vairs nebūtu sadrumstalota.

Tikmēr iepriekš Būvniecības likumu skatījušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) teica, ka par konkrēto ēku atbildīgajiem ir arī jāuzņemas atbildība.

"Uz būvprojektiem ir atbildīgo personu paraksti. Tiem, kas šo konkrēto projektu ir nodevuši, pieņēmuši, ir arī jāuzņemas atbildība, ja ir konstatēti pārkāpumi. Ja konkrēto projektu un arī ēkas nodošanu ekspluatācijā ir pieņēmusi, piemēram, Rīgas pilsētas būvvalde, tad būtu jājautā par atbildību arī būvvaldei," apgalvoja Naudiņš.

Kā vēstīts, BVKB tuvāko dienu laikā vērsīsies Latvijas Arhitektu savienībā ar lūgumu izvērtēt par "Prisma" veikala ēkas projekta īstenošanu Pļavniekos atbildīgā arhitekta pārkāpumus, sacīja BVKB Ekspertīžu nodaļas vadītājs Vadims Goremikins.

Viņš skaidroja, ka konkrētais pārkāpums ir saistīts ar būtiskām izmaiņām projekta īstenošanas gaitā. "Brīdī, kad bija gatavs veikala ēkas karkass, tika veiktas izmaiņas jumta konstrukcijā, ēkai izveidojot jumtu, kura slodze pārsniedza ēkas pieļaujamo normu."

Par šādu izmaiņu apstiprināšanu, apliecinot to ar savu parakstu, atbildīgs ir arhitekts, piebilda Goremikins.

Viņš arī atzīmēja, ka BVKB savu slēdzienu par pārbaudi "Prisma" ēkā jau ir nosūtījis Latvijas Būvinženieru savienībai, kam būs jālemj par būvniecības speciālistu kompetenci.
Tiesa, Goremikins neatklāja ne šī veikala ēkas būvniecības projekta izstrādātāju, ne projektētāju, ne būvnieku, ne arhitektu, ne arī būvuzraugu.

Kā ziņots, LTV7 raidījums "Ļičnoje delo", atsaucoties uz BVKB sniegto informāciju, vēstīja, ka šovasar lielveikala "Prisma Deglava" Rīgā, Saharova ielā 30, evakuācijas iemesls bija tas, ka sāka iebrukt piecas pārseguma betona plāksnes, kas katra svēra četras tonnas.

Biroja speciālisti secinājuši, ka pārkāpumi pieļauti visos ēkas būvniecības posmos, sākot ar ēkas projektēšanu un beidzot ar tās būvēšanu. BVKB izmeklēja notikušo pēc ēkas īpašnieka, uzņēmuma "Aivii centrs" aicinājuma. Pārbaude atklāja, ka Rīgas būvvaldē iesniegtais ēkas projekts un projekts, kas rezultātā tika apstiprināts, būtiski atšķīrās, turklāt uzcelts vēl pavisam kas cits. "Bija sākotnējais projekts. Bija detalizācijas projekts, bet būvēja vēl kaut kā citādāk," raidījumam stāstīja Goremikins.

Visi dokumenti par lielveikala ēku Saharova ielā 30 bija noformēti pareizi, apstiprināti ar projektētāju un būvinženieru parakstiem, informēja raidījums.

Veikala evakuācija notika šogad 3. jūnijā, kad tika pamanītas izmaiņas lielveikala "Prisma Deglava" konstruktīvajos elementos. Pēc tam veikals tika slēgts.

Jau vēstīts, ka AS "Prisma Latvija" pirms termiņa lauza telpu nomas līgumu veikalam "Prisma Deglava" Andreja Saharova ielā. Telpu nomas līguma laušanas iemesls ir BVKB lēmums, ka kopš šā gada jūnija ēku daļēji nav atļauts izmantot komercdarbības veikšanai.