"Ekonomikas izaugsmē, visticamāk, esam sasnieguši zemāko punktu un tālāk gaidāma pakāpeniska atgriešanās pie straujākas izaugsmes, par ko jau šobrīd liecina valsts budžeta izdevumu dinamika," vērtē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Nelieli uzlabojumi nākamgad iespējami arī ārējā vidē, kas, pirmkārt, saistīti ar Krievijas ekonomiku, kur pēc divu gadu ekonomikas krituma gaidāma neliela izaugsme. Papildus tam pēdējās nedēļās parādījušies signāli, ka varētu atjaunoties Latvijas zivju produkcijas eksports uz Krieviju.
"Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks pieļauj, ka zemākais punkts iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamikā ir aiz muguras un turpmāk izaugsmei vajadzētu kļūt straujākai. Gadā kopumā tie varētu būt ap 1-1,5% pret 2015.gadu. Nākamgad izaugsmei vajadzētu pakāpties tuvāk 2,5%, bet tur noteicošā loma būs struktūrfondiem un mājsaimniecību vēlmei tērēt.
Centrālā statistikas pārvalde pārskatījusi trešā ceturkšņa IKP datus, samazinot gada izaugsmi uz 0,3% no 0,8% ātrajā novērtējumā. Salīdzinot ar šī gada otro ceturksni, pēc sezonāliem un darba dienu izlīdzinātiem datiem ekonomika augusi par 0,2%. Tādējādi pirmajos trīs ceturkšņos ekonomika augusi vien par 1,4%. "Izskatās drausmīgi, bet nekas jauns tas nav un stāsts joprojām tas pats vecais. Proti, eksporta sektors (izņemot tranzīta sektoru dēļ Krievijas kravu plūsmas samazināšanās) pamazām aug, patēriņš bikli aug, investīcijas krīt (lai gan sliktākais jau, šķiet, ir aiz muguras)," norāda Kazāks un skaidro, ka pārskatītais trešā ceturkšņa cipars ir tik zems, jo koriģēti krājumu dati, kas blakus dziļajam kritumam investīcijām pamatkapitālā līdz šim izskatījās nesaprotami labi.
Bankas "Citadele" ekonomists Āboliņš atzīst, ka trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme "faktiski ir apstājusies" un kopumā ekonomikas izaugsme šogad diez vai pārsniegs 1,5%. Kā galveno iemeslu tik vājam ekonomikas sniegumam viņš min Eiropas Savienības (ES) fondu apguves kavēšanos, kā rezultātā būvniecības apjomi sarukuši par 22%, savukārt investīcijas kritušās par 26,3%. Papildus tam ļoti zems pieaugums vērojams arī publisko pakalpojumu nozarēs. Neiepriecinošā ekonomikas izaugsme šogad vismaz daļēji ir fiskālās politikas rezultāts, secina Āboliņš.
"Citadeles" ekonomists atzīst, ka ES fondu kavēšanās nav vienīgais faktors, kas bremzē, un izlaide sarukusi arī transporta un finanšu nozarēs, kas saistīts ar tranzīta kravu un nerezidentu depozītu kritumu. Papildus tam līdz ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ne pārāk labi veicies arī lauksaimniecībai, savukārt citās nozarēs situācija kopumā ir diezgan laba un salīdzinājumā ar pērno gadu izlaide augusi apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, arī viesnīcu un restorānu nozarē.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst, ka trešā ceturkšņa Latvijas IKP izaugsmes dati ir pārsteidzoši negatīvi. Nākamā gada izaugsmes prognozes balstās ES finansējuma gaidās, kā dēļ izaugsmes tempam ir jāpaātrinās. Tas liks aktivizēties būvniecībai, investīcijām, kam jāpavelk līdzi arī patēriņš. "Taču šajā sakarā prātā iezogas jautājums par to, vai gaidas, ka šis finansējums spēs atrisināt vēl, iespējams, neapzinātos iemeslus tik plaša mēroga investīciju kritumam, ir pamatotas. Protams, noteiktos sektoros, jo īpaši būvniecībā, tie ļaus strauji atgriezt zaudētos apjomus," vērtē Gašpuitis. Tomēr viņš norāda uz vairākiem aktuāliem jautājumiem: vai uzņēmēji patiešām tik lielā mērogā paļaujas uz ES finansējumu, vai tomēr nenoteiktības negatīvā ietekme ir krietni plašāka, nekā pašlaik iespējams novērtēt. Jautājums ir arī, vai uzņēmēji apzinās ES finansējuma perioda jaunos nosacījumus un ir tiem gatavi.
"Latvijas ekonomika bieži ir spējusi apliecināt savu elastību un apgāzt zemās prognozes. Tomēr risks, ka ekonomika iestieg pārlieku zemas izaugsmes ātrumā, jo īpaši pēc 2020.gada, kad sāks izsīkt ES fondi, pastāv. Ar šādu izaicinājumu jau cīnās Igaunija," norāda Gašpuitis. SEB banka šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi lēš 1,6% apmērā, bet nākamgad izaugsme tiek prognozēta 3,5% apmērā.
"DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka Latvijas ekonomikā trešajā ceturksnī notikušo var saukt par "lielu avāriju". "Par laimi, ir skaidrs, ka tas neatspoguļo strukturālas problēmas, bet valsts finansēto un līdzfinansēto investīciju pārrāvumu šogad. Tas notika brīdī, kad kreditēšanas pieaugums ir tikko atsācies, tā ietekme uz ekonomiku vēl nav gluži jūtama, bet Krievijas ekonomiskās krīzes ietekme ir pat vēl ļoti jūtama. Salīdzinot ekonomiku ar automašīnu, tās potenciālais braukšanas ātrums ir daudzkārt lielāks, tie nav 0,3% gadā. Vienkārši ir aizmirsies ieliet degvielu," situāciju Latvijas ekonomikā raksturo Strautiņš. Viņš uzsver, ka "tādus muļķīgus eksperimentus, kāds šogad mūsu ekonomikā tika veikts ar ES fondu plūsmas "raustīšanas" palīdzību, noteikti nevajag atkārtot".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
