'Iedzīvotāji var atļauties vairāk baudīt dzīvi' – mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu vērtē eksperti  (37)

Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar ekspertu viedokļiem par CSP otrdien publicētajiem jaunākajiem mazumtirdzniecības datiem

"Aprīlī mazumtirdzniecība gada griezumā pieauga nedaudz straujāk (par 2.8%) nekā gada pirmajā ceturksnī vidēji — par 2.0%. Taču to joprojām nevar uzskatīt par strauju kāpumu," atzīmē "DNB bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš. "Varēja būt sliktāk, pret iepriekšējo mēnesi (sezonāli izlīdzinātajos datos) apgrozījums audzis šādam laika nogrieznim cienījamā tempā, par 1.3%, tātad gandrīz puse kopējo izmaiņu gada laikā.

Zināmā mērā šī situācija ir vēlama. Vietējās izcelsmes preces Latvijas iedzīvotājiem nodrošina pamata vajadzības, pirmkārt, pārtiku. Tāpēc jebkurš mazumtirdzniecības kāpums notiek galvenokārt uz importa pieauguma rēķina, tas ietekmē ekonomikas izaugsmi — arī tirgotāji pelna, maksā nodokļus un dod darbavietas, bet ietekme nav gluži tāda kā, piemēram, rūpniecības apgrozījuma izmaiņām.

Taču IKP nav pašmērķis, tā jēga ir cilvēku materiālās dzīves kvalitātes celšana. Atskaitot atsevišķus īpaši filozofiski orientētus indivīdus, tā cilvēkiem visumā šķiet svarīga. Viņiem gan svarīga ir ne tikai tūlītēja dzīves baudīšana, bet arī drošība. Kam galvenokārt tiek novirzīta Latvijas iedzīvotāju papildus nopelnītā nauda, rāda šodien Latvijas Bankas publicētie dati par noguldījumu dinamiku.

Aprīlī mājsaimniecību noguldījumiem straujākais kāpuma temps kopš pērnā decembra, tie gada griezumā palielinājušies par 8.8%, absolūtajos skaitļos tas veido 491 miljonu eiro, kopsummai pārsniedzot jau sešus miljardus. Ja visa gada laikā papildus nopelnītā nauda tiktu iztērēta, mūsu valstī jau valdītu īsts tirdzniecības bums.

Patērētāju priekšstati par saprātīgu līdzsvaru starp risku mazināšanu un dzīves baudīšanu mainīsies tad, ja viņi ieraudzīs pierādījumus straujākai ekonomikas attīstībai. IKP pieaugums gada sākumā ir gandrīz divkāršojies pret pērnā gada līmeni, bet darba tirgus uz šādiem lēcieniem reaģē pakāpeniski.

Reakcija gan noteikti sekos, ļoti interesants signāls ir saņemts no Lietuvas darba tirgus, tur algu kāpums pirmajā ceturksnī sasniedzis 9.3%. Ir tikai laika jautājums — kad algu kāpums šādu tempu sasniegs arī Latvijā. To var tikai minēt, mans minējums būtu — kaut kad nākamgad. Vairākus gadus algu kāpuma līderis Baltijā bija Igaunija, tur šis process jau ir padarījis svarīgu darbu, iedzīvotāju skaits aug, bet algu kāpums savukārt bremzējas, īstajā brīdī mazinot konkurētspējas spriedzi uzņēmumiem. Atliek gaidīt līdzīgu rezultātu Latvijā. Dati par algu izmaiņām pirmajā ceturksnī būs redzami rīt, bet var nojaust, ka ienākumu kāpums pamazām paātrinās.

Atgriežoties pie mazumtirdzniecības, vismaz dažu turpmāko mēnešu laikā daudz straujāks apgrozījuma kāpums nav gaidāms.

Šodien Eiropas Komisijas publiskotie patērētāju un mazumtirgotāju noskaņojuma dati vēsta par joprojām izteiktu piesardzību. Vēlme izdarīt lielus pirkumus, kas visnozīmīgāk var ietekmēt veikalu kopējo apgrozījumu, ir pat zemāka nekā pirms gada.

Gan patērētāju, gan mazumtirgotāju noskaņojums ir virs vēsturiski vidējā līmeņa, to var saukt par remdeni pozitīvu, bet tikai remdeni, turklāt bez nozīmīga uzlabojuma aizvadītā gada laikā.

Latvijas iedzīvotāji var atļauties vairāk baudīt dzīvi, pamazām. Taču arī apjausma par to nāks pamazām."

"Aprīlī, salīdzinot ar 2016. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums ir audzis par 2.8%," atzīmē AS "SEB banka" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis ."Neliels kāpums vērojams pārtikas precēm – 1.7%, savukārt nepārtikas preču tirdzniecība ir palielinājusies par 4%.

Gada pirmajā ceturksnī mazumtirdzniecības apjomi palielinājās par 2%, un aprīlī uzrādīto kāpumu – 2.8% apmērā var vērtēt kā nelielu situācijas uzlabošanos.

Tomēr kopumā, neskatoties uz reālās algas pieauguma turpināšanos, mazumtirdzniecības apjomu pieauguma prognoze ir piezemēta – 2.5-3%. Lielāko aktivitāti turpinās piedzīvot nepārtikas preces – preces mājoklim, remontam, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas, kā arī apģērbs un apavi. T

āpat jau pārliecinošu virzību ieguvusī – turpinās augt tirdzniecība pa internetu un pastu. Tas tirgotājiem rada gan iespējas, gan riskus, ko nāktos ņemt savlaicīgi vērā. Salīdzinoši nenoteiktas perspektīvas ir pārtikas precēm, ko nosaka potenciālo pircēju skaita sarukums, gan izmaiņas iedzīvotāju paradumos.

Par tām varētu liecināt gan straujais pieaugums ēdināšanas un atpūtas pakalpojumos, respektīvi, iedzīvotāji mazāk izvēlas gatavot mājās, gan kritums apgrozījumā stendos un tirgos.

Tāpat jāpiebilst, ka finansiālās situācijas uzlabojumi dažādās sabiedrības grupās atšķiras, kas attiecīgi ierobežo arī pārtikas tirdzniecības pieauguma iespējas. Situācija varētu mainīties nākamgad, ja tiks īstenoti pašreizējie uzstādījumi nodokļu politikas izmaiņās."

"Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šī gada aprīlī mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi, neieskaitot degvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 2.0% gada izteiksmē (kalendāri izlīdzināti dati)," atzīmē "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece. Pēc deviņu mēnešu krituma ir atsākuši augt pārtikas tirgotāju izlaides apjomi – par 1.7% gada izteiksmē. Savukārt nepārtikas preču pārdošanas apjomu pieaugums sabremzējās un pakāpās vien par 0.7%, ko daļēji var skaidrot ar bāzes efektu.

Šī gada pirmos četros mēnešos pārtikas pārdošanas apjomi ir bijuši tādi paši kā pērnā gada sākumā. Arī Lietuvā un Igaunijā redzam līdzīgas tendences – proti, pārdotie pārtikas apjomi aug lēnām un atsevišķos mēnešos samazinās.

Izskatās, ka iedzīvotāju skaita sarukums ir visvairāk jūtams tieši šajā mazumtirdzniecības segmentā. Ja salīdzinām nepārtikas preču pārdošanas apjomu pieauguma tempus, tad igauņu un lietuviešu mazumtirgotājiem izdodas audzēt savus pārdošanas apjomus būtiski straujāk.

Šogad mūsu mazumtirgotāju realizētais nepārtikas preču apjoms pieauga par aptuveni 2%, salīdzinot ar pērnā gada janvāra-aprīļa periodu, bet kaimiņos – par 6-7%. Tas liecina par to, ka mājsaimniecības Latvijā ir piesardzīgākas. Iespējams, arī to ienākumi šī gada sākumā ir auguši lēnāk, īpaši, zemāku algu saņēmējiem.

Aptauju dati rāda nelielu Latvijas mājsaimniecību noskaņojuma uzlabošanos šī gada sākumā. Mājsaimniecības sagaida, ka tuvākā gada laikā to finansiālā situācija uzlabosies un bezdarba līmenis valstī samazināsies.

Par to liecina arī darba tirgus dati. Sagaidām, ka gada otrajā pusē mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi augs spējāk, īpaši, nepārtikas preču segmentā, pietuvojoties igauņu un lietuviešu sniegumam."

"Šā gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā bija par 2,8% augstāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī, kas ir bijis spēcīgāks pieaugums nekā divos iepriekšējos mēnešos reģistrētais, un to veicinājis apgrozījuma kāpums nepārtikas preču tirdzniecībā," norāda Finanšu ministrijā (FM).

Pirmo reizi šogad pieaugumu uzrādīja arī pārtikas preču mazumtirdzniecība.

Kopējais nepārtikas preču apgrozījuma palielinājums 2017.gada aprīlī salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli veidoja 4.0%, norāda FM. Starp nepārtikas preču grupām spēcīgāko tirdzniecības izaugsmi uzrādīja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība (+21,2% gada griezumā) un mazumtirdzniecība pa pastu un interneta veikalos (+15,6%).

Pieaugums fiksēts arī sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (+6,5%), kultūras un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (+4,4%), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (+3,8%) u.c.

Taču būtiskāko pozitīvo ietekmi uz nepārtikas mazumtirdzniecības izaugsmi aprīlī tāpat kā iepriekšējos mēnešos radīja degvielas apgrozījuma pieaugums par 7,3%.

Tādējādi, izslēdzot degvielas mazumtirdzniecību, nepārtikas preču apgrozījuma pieaugums veidoja 0,7%, jo aprīlī saruka farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecība, mazumtirdzniecība stendos un tirgos un citu nepārtikas preču kategoriju tirdzniecība.