Kariņš: Latvijas ekonomikas attīstība atkarīga no ES; šim jautājumam īpaši jāseko 'Brexit' sarunās  (5)

Šī iemesla dēļ viņš uzskata, ka "uzmetuma" dokumentā par ES nostāju gaidāmajās "Brexit" sarunās, jautājums par finansiālajām saistībām ir ļoti svarīgs. "Tas tomēr ir visas ES budžets un tur tomēr ir neskaitāmas programmas, tai skaitā Latvijai, kuras varētu tikt negatīvi ietekmētas gadījumā, ja Apvienotā Karaliste nesamaksās apsolīto daļu," norādīja deputāts.

Kamēr Lielbritānija jautājumus par finansiālajām saistībām vēlas nokārtot sarunu noslēgumā, ES pozīcija ir pietiekami skaidra, proti, "nevar pasūtīt karbonādi un tad iet prom no galda nesamaksājot", skaidroja Kariņš, piebilstot, ka jautājums par rēķinu samaksāšanu noteikti ir prioritārs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka ļoti svarīgs ir arī jautājums par Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu un ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām, un svarīgi ir nodrošināt, lai Lielbritānija rupji neizmet āra tos cilvēkus, kuri ir legāli ieceļojuši un strādā tur šobrīd.

Kariņš ir pārliecināts, ka jautājumā par pilsoņu tiesībām būs strīdīgi punkti, tostarp, ir skaidrs, ka Lielbritānijas "Brexit" kampaņas pamatā bija doma, ka "jātiek vaļā" no Eiropas Tiesu jurisdikcijas, bet tagad ES prasa, lai ES Tiesai ir pilna jurisdikcija pār pilsoņu tiesībām, kas liecina, ka šis būs viens no strīdīgajiem punktiem sarunās ar pilsoņu tiesībām.

Eiroparlamentārietis uzskata, ka šobrīd vēl nav zināms, kā sarunas vedīs Lielbritānija, jo tas būs atkarīgs no parlamenta vēlēšanu rezultātiem, savukārt aptaujas liecina, ka Apvienotās Karalistes premjerministre Terēze Meja gaidāmajās vēlēšanās pārliecinošu vairākumu var arī neiegūt, uzskata deputāts.

"Process būs smags un sarežģīts. Meja maldina sabiedrību sakot, ka iespējams panākt labu "Brexit", jo šis process jau pēc definīcijas ir slikts visiem. Vienīgi paliek jautājums, kā šo procesu pārvarēt ar vismazāko negatīvo efektu gan ES kopumā, gan Lielbritānijai," ir pārliecināts Kariņš.

Jau ziņots, ka EK 29.maijā publiskojusi savas galvenās prasības par finansiālo noregulējumu un pilsoņu tiesībām, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības (ES).

EK aprēķinājusi, ka "Brexit" radītās finansiālās saistības attiecas uz 74 ES struktūrām, un EK vēlas, lai visi rēķini tiek nokārtoti eiro, tomēr tā vēl nav noteikusi "Brexit" rēķina gala summu, bet tās aprēķini attiecas arī uz posmu pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka, kas, domājams, nepatiks daudziem britu vēlētājiem.

Savukārt pilsoņu tiesību jomā EK vēlas, lai Lielbritānijas pilsoņiem ES un ES pilsoņiem Lielbritānijā ir tiesības iegūt pastāvīgas uzturēšanās atļaujas pēc piecu gadu ilgas dzīvošanas šajā zemē. Tāpat EK vēlas, lai ES Tiesai ir pilna jurisdikcija pār pilsoņu tiesībām, kas arī, domājams, nepatiks Lielbritānijai.