Banku analītiķi: Šogad Latvijas ekonomika augs krietni straujāk nekā pērn  (14)

"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norādīja, ka spējāka un plašāka ekonomikas izaugsme, kas aizsākas pērnā gada nogalē, šā gada sākumā turpinājās un kļuva vēl straujāka – IKP gada izaugsme 2017. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 4%, kas ir straujākais temps kopš 2012. gada. "Gada sākumā ekonomika priecē: kur vien skaties, tur plusi! Turklāt pēdējos gados neredzēti lieli plusi," viņš atzina.

Kazāks arī minēja, ka šogad pirmajā ceturksnī pieaugums bijis praktiski visās nozarēs, izņemot finanses un apdrošināšanu, kur bijis kritums par 11,7%, kas varētu būt skaidrojams ar nerezidentu segmenta mazināšanos. Vienlaikus galvenais vilcējs joprojām ir eksporta sektors (apstrādes rūpniecībā kāpums par 10,3%), bet patīkami pārsteidz arī transports un uzglabāšana (+9,4%) ar līdz šim mazāku Krievijas kravu samazināšanās negatīvo efektu, nekā gaidīts. "Transporta nozarē stāsts gan daudz nav mainījies un Krievijas kravu plūsmu samazināšanās tendence caur Latvijas ostām sektorā turpinās uzturēt spriedzi," viņš piebilda.

Tāpat "Swedbank" galvenais ekonomists atzīmēja, ka ienākumu kāpums un noskaņojuma uzlabošanās mudina mājsaimniecības tērēt vairāk arī mākslai, izklaidei un atpūtai (+8,1%). Tāpat beidzot atgūstas investīcijas pamatkapitālā (+8,8%) un arī būvniecībā izaugsme (+8,4%) ir praktiski pa visu perimetru, turklāt līdz ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu intensīvāku ieplūdi gada otrajā pusē gan investīciju aktivitāte, gan būvniecības augs vēl straujāk.

"Ekonomika šogad augs krietni straujāk nekā pērn. Tam par pamatu būs gan investīciju kāpums, ko mudinās gan pieprasījums eksporta tirgos (pašlaik jaudu noslodze jau ir augsta, kas liek investēt), gan beidzot arī ES fondu ieplūde. Straujāka izaugsme un zemāks bezdarbs dzīs uz augšu algas straujāk nekā pērn – par apmēram 7% vai pat vēl straujāk, kas uzlabos iedzīvotāju spēju un vēlmi tērēt. Tomēr atlikušajos šā gada ceturkšņos IKP izaugsme diez vai pakāpsies būtiski virs 4%, jo turpmākajos ceturkšņos būs mazāk darba dienu nekā pērn. Tas pavilks IKP izaugsmes ciparu mazliet uz leju. Arī straujākas investīcijas mudinās audzēt līdz šim ļoti vārgo kapitālpreču importu, bet pašreizējos izcili straujos eksporta izaugsmes tempus nebūs iespējams noturēt, tāpēc ārējās tirdzniecības devums izaugsmē kļūs mazāks. Bet tās ir tikai detaļas un pašlaik lielā bilde ir pat ļoti laba un iedrošinoša. Ekonomika aug, izaugsme ir plaša un, ja nebūs negatīvu globālu pavērsienu vai arī valdība "nenolaidīs totālu lažu" ar nodokļu politiku, tad no ekonomikas gadā kopumā beidzot varam gaidīt izaugsmi virs prognozētajiem 3%," pauda Kazāks.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka der atcerēties Vorena Bafeta teicienu, ka "paisuma laikā visi peldas un tikai bēguma laikā redzam, kurš peldējies pa pliko". "Pašlaik varam iztikt bez peldkostīma. Proti, pašreizējais izaugsmes uzrāviens ir ciklisks, bet, paliem noskrienot – pieprasījuma kāpumam eksporta tirgos pierimstot, ES fondu ieplūdei sākot noplakt un kreditēšanai beidzot pakāpjoties normālākos līmeņos -, izaugsme atkal kļūs lēnāka. Ja gribam redzēt ilgstoši strauju IKP kāpumu, tad šis ir labs brīdis veikt reformas gan nodokļu, gan veselības, gan izglītības, gan citās jomās, jo īslaicīgi straujāka izaugsme ļaus vieglāk pielabot kļūdas," uzsvēra Kazāks.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja – šobrīd var diezgan droši apgalvot, ka šogad Latvijas ekonomikā gaidāma straujākā izaugsme kopš 2012. gada. "Līdz ar to esam paaugstinājuši Latvijas IKP izaugsmes prognozes šim gadam no 3,7% līdz 4,1%, savukārt nākamgad Latvijas ekonomika varētu augt par 3,7%. Jāatzīmē, ka līdzīgs ekonomikas izaugsmes tempa paātrinājums vērojams visā reģionā un Baltija atkal kļuvusi par vienu no straujāk augošajiem reģioniem Eiropā," viņš sacīja.

Āboliņš minēja, ka straujā ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī saistīta ar pozitīvām tendencēm eirozonā, Krievijas ekonomikas stabilizāciju un kāpumu tirdzniecībā pasaulē pēc vairāk neko divu gadu pārtraukuma. Tādējādi apstrādes rūpniecība pirmajā ceturksnī augusi par 10,3%, savukārt eksports palielinājies par 8,3%.

Papildus tam beidzot sāk pieaugt aktivitāte būvniecības sektorā un būvniecības apmēri pirmajā ceturksnī auguši par 8,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Pēc Āboliņa teiktā, tas saistīts gan ar aktīvāku ES fondu apguvi, gan spēcīgāku privātā sektora pieprasījumu, ko veicināja arī kreditēšana cikla atgriešanās pozitīvajā fāzē. Šogad pirmo reizi pēc septiņu gadu pārtraukuma kopējais rezidentiem izsniegto kredītu apmērs vairs nesamazinās un uzņēmumu segmentā nu jau vērojams kāpums. Līdz ar to pirmajā ceturksnī par 8,8% pieauga arī investīciju apmērs.
"Kopumā pirmā ceturkšņa pozitīvie ekonomikas rādītāji un pozitīvais uzņēmēju noskaņojums ļauj cerēt, ka tuvākie 2-3 gadi Latvijas ekonomikā varētu būt vieni no labākajiem pēckrīzes periodā, savukārt lielākie riski Latvijas ekonomikai šobrīd pamatā saistīti ar ārējo vidi, ko ir ļoti grūti prognozēt. Taču vidējā termiņā gan perspektīvas ir mazāk skaidras. Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties un, lai arī bezdarba līmenis joprojām ir augsts, uzņēmēji arvien biežāk saskaras ar darbaspēka trūkumu. Tā rezultātā pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa pieauga par 7,2% un tik straujš algu kāpums agrāk vai vēlāk radīs problēmas ar konkurētspēju. Tādēļ tieši darbaspēka pieejamība tuvākajos gados kļūs par vienu no galvenajiem jautājumiem Latvijas ekonomikā," uzsvēra Āboliņš.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka precizētie IKP pirmā ceturkšņa dati nekādas būtiskas izmaiņas neviesa, apliecinot, ka šogad pirmajā ceturksnī IKP pieaudzis par 4%.

"Nozīmīgs ieguldījums bija apstrādes rūpniecībai, kas šajā laika periodā spēja palielināt apmērus par 10%. Turklāt kāpumu uzrādīja gandrīz visas apstrādes rūpniecības nozares. Par 8% palielinājās būvniecības produkcijas apmērs. Šīs nozares ieguldījums izaugsmē turpmākajos ceturkšņos tikai nostiprināsies, jo īpaši gada otrajā pusē. Labvēlīgi apstākļi šogad izveidojās arī transporta un uzglabāšanas nozarē, kas spēja uzrādīt 9% kāpumu. Situācija nozarē turpmāk būs ļoti atšķirīga, kur primāri lielākā nenoteiktība saistās tieši ar Krievijas kravu tranzīta apmēru izmaiņām. Tāpat veiksmīgi turpināja attīstīties izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare, kas otrajā un trešajā ceturksnī izaugsmi paātrinās," klāstīja Gašpuitis.

Viņš atzīmēja, ka, sekojot pirmā ceturkšņa tendencēm, sagaidāms tālāks patēriņa kāpums, ko nodrošinās labvēlīgā situācija darba tirgū, atalgojuma pieaugums un augošie nodokļu ieņēmumi. Beidzot pozitīvas tendences uzrādās kapitāla izdevumu sadaļās. Turpmāk investīciju ietekme uz izaugsmi pieaugs, jo to veicinās gan ES fondu ieplūde, gan labvēlīgāki apstākļi tirgos, jo īpaši eksportā. Pirmajā ceturksnī vērojamais preču un pakalpojumu eksporta kāpums (+8%) saglabāsies un būs nozīmīgs izaugsmes dzinējspēks.

Tāpat Gašpuitis norādīja - pēdējie dati signalizē, ka eirozonā izaugsme paātrināsies. "Galvenie izaugsmes virzītāji būs eksports un investīcijas. Turpinot uzlaboties situācijai darba tirgū, saglabāsies laba aktivitāte arī patēriņā. Rezultātā ārējā vide un pieaugošās ES fondu plūsmas tuvākajā laikā nodrošinās ļoti labvēlīgus apstākļus Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Šis laiks ir jāizmanto, lai ieliktu pamatu izaugsmei laikaposmam, kad ES finansējuma plūsmas sāks apsīkt. Neskatoties uz pozitīvajām perspektīvām, arvien skaidrāk sāk iezīmēties darbaspēka trūkuma aktualitāte, kas jau drīzumā atsevišķām nozarēm kļūs par nopietnu attīstības bremzi," viņš sacīja.

Pēc "SEB bankas" ekspertu prognozētā, IKP šogad Latvijā pieaugs par 3,5%.

Savukārt "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka jaunākie IKP dati priecē acis – Latvijas ekonomika ir iegājusi straujākas izaugsmes fāzē.

"Interesants ir ne tikai kopējais rezultāts, ir arī mēreni pārsteigumi nozaru pusē. Apstrādes rūpniecība ne tikai sniegusi lielāko devumu izaugsmē, bet arī panākusi straujāko gada izaugsmes tempu jeb 10,3%. Šādi turpinot, tā nākamgad varētu kļūt par lielāko nozari. Nedaudz labāks par gaidīto ir arī kāpums tirdzniecībā, kas, acīmredzot, skaidrojams ar vairumtirdzniecības, tātad lielā mērā eksportējošas apakšnozares attīstību, jo mazumtirdzniecība tik strauji neaug. Pārsteidzoši spraigs kāpums jeb 5% bija izglītības nozarē. Acīmredzot, augošs komerciālais apmācību pieprasījums, ES fondu ieguldījumi cilvēkresursos, kā arī augstākās izglītības eksports var nodrošināt šādu rezultātu pie it kā sarūkoša iedzīvotāju skaita," klāstīja Strautiņš.

Savukārt vienīgā sarūkošā nozare izrādījusies finanšu pakalpojumi (-10,7%), kas varētu būt saistīts ar izmaiņām nerezidentu apkalpošanā. "Pārsteidzoši vāja izaugsme ir informācijas un sakaru pakalpojumos jeb 0,1%. Pieejamā informācija par lielākajiem pakalpojumu eksportētājiem zīmē strauja eksporta pieauguma turpināšanos, tāpēc šis ceturksnis uzskatāms par izņēmumu," piebilda Strautiņš.

Tāpat viņš minēja, ka, aplūkojot notikumus no IKP izlietojuma puses, nedaudz straujāk par gaidīto audzis mājsaimniecību patēriņš (5,5%), savukārt negatīva ietekme bija mazākam krājumu papildinājumam pēc pērnā gada pārspīlējumiem. Ļoti spēcīgs bija reālais eksporta kāpums – par 8,3%.

""Liepājas metalurga" darbības pirmā apturēšana 2013.gadā ievadīja periodu, kurā IKP dati apbēdināja. Tā ieilgšanas galvenie vaininieki bija Krievijas ekonomiskā krīze, pērn arī ES fondu plūsmas krasa samazināšana. Visā šajā periodā IKP negatīvi ietekmējošs faktors bija mājsaimniecību un uzņēmumu centieni uzlabot savu finansiālo situāciju, visu laiku palielinot uzkrājumus, arī samazinot parādus. Negatīvās inerces svārsts ir sevi izsmēlis, tagad ekonomiku vienlaikus silda gan straujāks eksporta kāpums, gan kreditēšana un ES fondu aprites paātrināšanās. Šajā un dažos turpmākajos gados būs mazāk jāuztraucas par pieauguma tempu, vairāk – par biznesa cikla saprātīgu pārvaldīšanu. Pretēji izplatītam uzskatam, ES fondu plūsmas samazināšanās pēc 2020.gada nav nozīmīgs makroekonomisks risks, jo šajā laikā tautsaimniecību spēcīgi sildīs mājokļu tirgus un "Rail Baltica" būvēšana, ar lielu varbūtību arī šobrīd precīzi neprognozējami, bet aptuveni nojaušami notikumi eksporta nozarēs. Nav bažu par to, ka šo pacēlumu virzošie faktori varētu izsīkt līdz nākamās desmitgades vidum," sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka ekonomikas izaugsmes paātrināšanās nebūs laba ziņa visiem, visur un visu laiku. "Daudziem uzņēmumiem lielas un pat nepārvaramas grūtības radīs darba tirgus. Ekonomikai augot, daļā uzņēmumu strādājošo skaits palielināsies, kaut kur tam būs jāsamazinās. Straujāks IKP pieaugums var paātrināt, nevis bremzēt iedzīvotāju skaita kritumu atsevišķos reģionos. Rīgā un tās apkārtnē reālais IKP uz iedzīvotāju jau ir tuvs ES vidējam un šajā valsts daļā dzīvojošo cilvēku īpatsvars kāps. Atsevišķas labklājības salas nostiprināsies arī citos reģionos," prognozēja Strautiņš.

Viņš arī rezumēja, ka strauja izaugsme uzņēmumiem tātad radīs ne tikai iespējas, bet arī riskus. Plānojot investīcijas, ir jārēķinās ar daudz augstāku atalgojuma līmeni nekā šobrīd. Pretējā gadījumā ieguldītā nauda var izrādīties izniekota. "Runājot par tālāku nākotni, jāsargājas no vispārējas ekonomikas pārkaršanas - pārāk krasa mājokļu cenu kāpuma, varbūt arī pārspīlējumiem kreditēšanā. Tā šobrīd vēl šķiet tāla nākotne, bet šis risks jāpatur prātā. Vēsturiski esam sevi parādījuši kā nācija, kas varonīgi pārvar krīzes, bet iznieko iespējas. Šoreiz to vairs nevaram atļauties," uzsvēra Strautiņš.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 4%, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu.