Asociācija: pie 50% kravu krituma dzelzceļa tarifa pieaugums būs nozarei postošs  (20)

Viņa skaidroja, ka pie ievērojami krītoša kravu apjoma situācijā AS "LatRailNet" ir nolēmusi par 7% paaugstināt dzelzceļa pārvadājumu tarifu, kas pamatoti aizbaidīs ar lielām grūtībām piesaistītās kravas, kā arī vājinās pārvadātāju saimniecisko darbību.

Turklāt valdības un Saeimas lēmums paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai padarīs kravu pārvadājumus Latvijā nekonkurētspējīgākus, krasi ierobežojot tranzīta nozarei jebkādā veidā cīnīties par jaunām kravām izzūdošo Krievijas tranzīta kravu vietā. Transporta un loģistikas nozares izsīkums radīs robu Latvijas tautsaimniecībā un atsauksies uz gandrīz visām ekonomikas jomām, ietekmējot ne tikai valsts budžetu, bet arī iedzīvotāju un komercsabiedrību maksātspēju un attīstību.

"Jau kopš maija vērojams, ka Krievija atsakās no iepriekš saskaņotajiem pārvadājumu plāniem un reāli tiek pārvadāts ievērojami mazāk kravu nekā sākotnēji parakstītajos līgumos. Šā gada jūlijā faktiski tika pārvadātas tikai 27,9% no iepriekš plānotajām kravām. Turklāt kravu krituma temps arvien pieaug. Ja gada sākumā tie bija vidēji 15%, pavasarī jau pieauga līdz 30%, bet tagad sasnieguši gandrīz 70% līmeni. Saskaņā ar BATL aprēķiniem no nākamā gada pārvadājuma viena tonna sadārdzināsies par 25 centiem, kamēr, piemēram, Vācijā ir apstiprināts plāns, kas paredz divas reizes samazināt tarifu. Arī Latvijas kaimiņvalsts Lietuva ar savu elastīgo tarifu politiku ir Latvijai lielu soli priekšā, jo var operatīvi reaģēt uz izmaiņām pārvadājumu nozarē," sacīja Antāne.

Viņa uzsvēra, ka plāns ar tarifa paaugstināšanu un dīzeļdegvielas cenas pieaugumu ir slikts signāls esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, kas arvien nopietnāk sāk raudzīties konkurējošo valstu ostu virzienā.

Pēc BATL ieskatiem, pacelt tarifu ir vienkāršākais, taču neefektīvākais risinājums. Kā alternatīvus priekšlikumus nozares konkurētspējas attīstībai BATL piedāvā izveidot vienotu dzelzceļa tarifa piedāvājumu, lai kravu pārvadājumi uz Ventspili maksātu tikpat cik uz Rīgu, jo jau iepriekš ir pierādījies, ka tās kravas, kas dārdzības dēļ nenonāk Ventspilī un kuras jaudas dēļ nespēj apkalpot Rīgas osta, aiziet uz kaimiņu valstīm, pārsvarā Klaipēdu, Lietuvā.

Tāpat BATL iesaka ieviest elektronisko dokumentu apriti dzelzceļa pārvadājumos, lai dokumentu saskaņošanas laiks nav ilgāks kā kaimiņu valstīs un Latvija nezaudētu kravas ilgstošās dokumentu aprites dēļ, pārskatīt investīciju programmu un nopietni izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas lietderīgumu, jo pie pašreizējā kravu krituma Latvija nevar atļauties tik lielas investīcijas, kādas paredz dzelzceļa elektrifikācijas projekts, kuru ar pašreizējo kravu apjomu nav iespējams atpelnīt.

Antāne arī norādīja uz dzelzceļa darbības efektivizēšanu, jo esošā infrastruktūra ir radīta 60 miljonu tonnu pārvadājumiem, kas bija pirms vairākiem gadiem, kad Krievija savas kravas orientēja uz Baltijas ostām, taču pie patlaban esošā kravu krituma ir jādomā, kā samazināt dzelzceļa izmaksas vienam pārvadājuma kilometram.

"Nodokļu reformas kontekstā pieņemtais lēmums par akcīzes nodokļa paaugstināšanu dīzeļdegvielai ir nepareizs lēmums un kaitniecisks tranzīta nozarei un katram, kurš balsoja par šo lēmumu, ir jāuzņemas atbildība par iespējamo tranzīta, transporta un loģistikas nozares lejupslīdi," pauda BATL vadītāja.

Tādēļ BATL aicina nekavējoties meklēt risinājumus dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa pieauguma kompensēšanas mehānismiem dzelzceļa pārvadājumos, kā arī steidzami izstrādāt konkurētspējīgu vienoto kravu pārvadājumu tarifu uz visām Latvijas ostām.

Tāpat BATL aicina šī jautājuma risināšanā iesaistīties arī valsts augstākās amatpersonas, nozares ministru, "Latvijas dzelzceļa" akcionārus, uzņēmējus, uzņēmēju organizācijas un visas ieinteresētās puses, kurām nav vienaldzīgs nozares liktenis un kuriem ir svarīgi, lai šī nozare nezaudētu savu statusu.

BATL pārstāv vairākus Ventspils brīvostā strādājošus tranzīta un loģistikas nozares uzņēmumus - AS "Ventbunkers", AS "Ventspils tirdzniecības osta", AS "Kālija parks", AS "Latvijas naftas tranzīts", SIA "Noord Natie Ventspils Terminals", AS "PKL Flote", SIA "Ostas flote", SIA "Mineral-Trans-Serviss", AS "Baltic Coal Terminal", SIA "Seastar" un AS "Baltijas ekspresis".