Tāpēc nav brīnums, ka diskusijas par šo jautājumu nerimst, bet pat sadala iedzīvotājus pretējās nometnēs – vieni, kas atbalsta apvienošanos, citi – kas kategoriski pret to iebilst. Nenoliedzami katrai no nometnēm ir savi argumenti. Jautājums – vai tie pamatoti vai emocionāli, vai tie ņem vērā uzņēmumu attīstības vai klientu intereses, vai tiek vērtēta uzņēmumu konkurētspēja ilgtermiņā, ievērojot tirgus tendences, vai bailes no nezināmā u.tml.
Konsultāciju kompānija KPMG Baltics veiktajā pētījumā "Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde" rekomendējusi izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kur 30-40% akciju piederētu esošajiem īpašniekiem, bet 30% akciju tiktu piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā. Jādomā, ka KPMG Baltics objektīvi un vispusīgi izpētījusi visus saistītos aspektus un pamatoti atzinusi šo attīstības modeli par vispiemērotāko. Vienlaikus jānorāda, ka nedz valsts, nedz otrs vairākuma dalībnieks abos uzņēmumos nav līdz šim pauduši gatavību atbrīvoties no tiem piederošajām šo uzņēmumu kapitāldaļām, tādēļ šāds modelis pašlaik var tikt vērtēts vien kā teorētiski iespējams.
Nevar nepiekrist publiski izskanējušajiem viedokļiem, ka valstij jau sen būtu bijis jāieskicē sava vīzija par abu šo uzņēmumu turpmāko attīstību, kā arī telekomunikācijas nozares turpmāku attīstību kopumā. Būtu jāizstrādā stratēģija un jāievieš garantijas, kas ļautu Latvijai saglabāt līderpozīcijas modernu telekomunikācijas pakalpojumu piekļuves ziņā, kas, protams, iespējams vien nodrošinot arī turpmākas investīcijas jaunu tehnoloģiju attīstīšanā un ieviešanā. Runājot par apstākļiem, kam papildus būtu pievēršama uzmanība abu komercsabiedrību apvienošanās sakarā tiek piesaukta konkurence, sociālā funkcija un nacionālā drošība.
Saistībā ar sociālo funkciju, jānorāda, ka neraugoties uz to, ka valsts ir nozīmīgs kapitāldaļu turētājs, nav pamata uzlikt uzņēmumam par pienākumu tiešā veidā sniegt atbalstu maznodrošinātajām personām, pensionāriem, skolēniem, jaunajām ģimenēm u.tml. Nekas neliedz valstij realizēt savu ietekmi LMT un LTC un nodrošināt sociālo atbalstu, novirzot daļu uzņēmumu peļņas šādam nolūkam.
Savukārt attiecībā uz valsts drošības interesēm, jānorāda, ka jau šobrīd šo jomu regulē atbilstoši normatīvie akti, tāpēc uzņēmumu apvienošana pati par sevi nevar negatīvi ietekmēt šo aspektu. Vienlaikus nevar noliegt, ka šis apstāklis būtu izvērtējams, apsverot dalībnieku struktūras maiņu.
Aktuālās tendences Eiropā
Runājot par šādas integrētas apvienošanās ietekmi uz konkurenci, jānorāda, ka pēdējos gados Eiropas Komisija ir atļāvusi vairākas apvienošanās mobilo telekomunikāciju jomā Nīderlandē, Austrijā, Īrijā, Itālijā, Lielbritānijā un Vācijā. Arvien biežāk apvienošanās notiek ne vien starp tiešajiem konkurentiem, bet arī mobilo telekomunikāciju tīklu operatoriem apvienojoties ar fiksēto telekomunikāciju tīklu operatoriem. Šo apvienošanos racionāle ir apvienošanās dalībnieku aktīvu saplūšana, gūstot labumu no mobilo un fiksēto tīklu horizontālās pārklāšanās.
Vienas no pēdējām konverģences apvienošanām, ko skatījusi Eiropas Komisija, ir telekomunikāciju tīklu operatora Telenet iecerētā mobilo sakaru operatora Base pārņemšana Beļģijā un kopuzņēmuma starp Vodafone un Ziggo izveidošana Nīderlandē. Šo procesu galvenais mērķis ir radīt jaunu, pilnībā integrētu tirgus spēlētāju, kas darbosies gan mobilo sakaru, gan fiksētās infrastruktūras pakalpojumu jomā, lielā mērā apvienojot un papildinot apvienošanās dalībnieku aktīvus un biznesus.
Parasti šāda veida apvienošanās nerada bažas par horizontālās koncentrācijas pastiprināšanos, bet būtisks aspekts ir iespējamā tirgus noslēgšana (foreclosure), proti, iespējamība, ka citi tirgus dalībnieki, kas nebūs integrējušies šādā veidā, nespēs efektīvi konkurēt, jo integrētajam uzņēmumam būs iespējas, savienojot dažādus pakalpojumus, piedāvāt unikālus produktus. Tomēr šīs bažas Eiropas Komisijas veiktajā apstākļu izvērtējumā neguva apstiprinājumu, tā kā tika pamatots klientu ieguvums, neapdraudot neintegrētu konkurentu dzīvotspēju tirgū. Arī attiecībā uz jaunā tirgus dalībnieka iespējamo cenu politiku, Eiropas Komisija nonāca pie secinājuma, ka ir maz ticams, ka jaunajam tirgus dalībniekam būs pamudinājums un iespējas realizēt tādu cenu politiku, kas būtu diskriminējoša un atstātu negatīvu iespaidu citu tirgus dalībnieku konkurētspēju.
Tādējādi Eiropas telekomunikāciju tirgū nenoliedzami ir vērojama telekomunikāciju operatoru apvienošanās tendence nolūkā samazināt negatīvo iespaidu no ienākumu samazināšanās no viena lietotāja mēnesī, kas rodas jauno tehnoloģiju attīstības, pieaugošās konkurences un tirgus regulācijas dēļ. Šādas integrācijas rezultātā tiek panākta uzņēmuma konkurētspējas stiprināšanās.
Līdzīga situācija vērojama arī Baltijas valstīs. Nozares eksperti gan norāda, ka nākotnē aizvien vairāk notiks telekomunikāciju pakalpojumu starptautiska integrācija, it sevišķi Eiropas vienotā tirgus ietvaros. Savukārt ASV tirgū aizvien biežāk vērojama telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju un satura radītāju saplūšana. Jāpiebilst, ka arī Latvijā jau šobrīd telekomunikāciju tīklu operatori iesaistās satura veidošanā, rada un piedāvā pašu izveidotus kanālus, raidījumus u.tml.
Ietekme uz konkurenci Latvijā
No konkurences tiesību viedokļa LTC un LMT apvienošana, protams, būtu detalizēti izvērtējams process. Tomēr, pretēji publiski izskanējušajiem apgalvojumiem, nav pazīmju, kas liecinātu, ka šajā ziņā pastāv nepārvarami šķēršļi, kas varētu būt par pamatu apvienošanās kontroles īstenotājam – Konkurences padomei – pilnībā aizliegt šo darījumu. Šajā ziņā Konkurences padomei būs jāveic padziļināts Latvijas telekomunikāciju tirgus izvērtējums un jāapskata gan pastāvošā situācija, gan tuvākā un tālākā nākotnē iespējamā situācija šajā tirgū, tostarp, vai apvienotā uzņēmuma konkurenti pēc apvienošanās īstenošanas būs spējīgi radīt pietiekami vērā ņemamu konkurences spiedienu un vai tiem pastāv iespēja veikt vērā ņemamu apvienošanos. Prognozes abos šajos elementos nemaz nav pesimistiskas, kā atsevišķi apvienošanās pretinieki tās akcentē, sevišķi ievērojot konsolidācijas tendences telekomunikāciju sektorā.
Būtu uzmanīgi jāizvērtē kāds nākotnē paredzams telekomunikāciju tirgus produktu un pakalpojumu klāsts un citi līdzīgi jautājumi, lai attiecīgi saprastu cik patiesībā dominējošs apvienotais uzņēmums nākotnē varēs būt un vai tas iegūs pietiekamu tirgus varu, lai sasniegtu dominances slieksni konkrētajos tirgos.
Lai arī šobrīd tiek spekulēts, ka apvienotajam uzņēmumam varētu būt tirgus daļa, kas lielāka par 50%, tomēr netiek precizēts, kādā konkrētajā tirgū šāda tirgus daļa rastos. Jāņem vērā, ka telekomunikācijas pakalpojumi nav viens tirgus – konkrētos tirgus konkurences tiesību izpratnē veido atsevišķu pakalpojumu tirgi, piemēram, mobilās telefonijas tirgus, fiksētās telefonijas tirgus, mobilo datu pārraides un fiksētā interneta pieslēguma tirgus, dažādi televīzijas pieslēguma tirgi – virszemes, interneta, kabeļu u.tml. Tikai atsevišķos no šiem tirgiem LMT un LTC faktiski konkurē vai varētu konkurēt nākotnē. Tādējādi, nav pamata apgalvot, ka apvienošanās rezultātā būtiski pieaugs apvienotā uzņēmuma tirgus daļas konkrētajos tirgos. Vienlaikus šīs apvienošanās rezultātā uzņēmumam rastos iespēja piedāvāt vēl integrētākus pakalpojumus, kā arī nedublēt investīcijas vienu un to pašu tehnoloģiju attīstībā, tādējādi ļaujot visas investīcijas izlietot kopīgas infrastruktūras un tehnoloģiju ieviešanā.
Nešaubīgi, Konkurences padomei būs jāpārliecinās, ka no apvienotā uzņēmuma iegūtajām sinerģijām un efektivitātes taisnīgu labumu gūst arī patērētāji un Latvijas ekonomika, lētāku, ērtāku, kvalitatīvāku un inovatīvāku telekomunikāciju pakalpojumu veidā.
Turklāt, ievērojot 2002. gada Konkurences padomes lēmumu par "Telia AB" un "Sonera Corporation" apvienošanu (http://www.kp.gov.lv/files/pdf/6NxrLme2Dw.pdf), kurā secināts, ka Lattelecom un LMT jau ir viena tirgus dalībnieka sastāvdaļas un to, ka abiem uzņēmumiem ir vieni un tie paši akcionāri, Konkurences padomei būs jāapsver cik lielā mērā arī šodien uz abiem uzņēmumiem var attiecināt viena tirgus dalībnieka statusu.
Katrā gadījumā, pašreizējā Latvijas telekomunikāciju tirgus struktūra un paredzamā attīstības dinamika neliecina par to, ka jau sākotnēji būtu pamats būtiskām raizēm par Lattelecom un LMT apvienošanos no konkurences tiesību viedokļa. Drīzāk otrādi, apvienotais uzņēmums spēs piedāvāt patērētājiem lētākus, ērtākus un kvalitatīvākus telekomunikāciju pakalpojumus, kas liks arī pārējiem tirgus dalībniekiem negulēt uz lauriem, bet gan strādāt efektīvāk, inovatīvāk, lētāk un labāk, kas arī ir konkurences tiesību pamatuzdevums.
Kopsavilkums
Telekomunikāciju jomā vērojamās apvienošanās norāda uz to, ka nozarē notiek virzība uz pakalpojumu integrāciju. Apvienojoties dažādu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem vienlaikus mainās gan tirgus, gan savstarpējās konkurences struktūra. Apvienošanās dalībnieku tehnoloģiju konverģences rezultātā rodas iespēja piedāvāt klientiem aizvien integrētākus pakalpojumus, vienā paketē apvienojot dažādus telekomunikāciju pakalpojumu veidus, rodot klienta vajadzībām vispiemērotāko un izdevīgo risinājumu. Turklāt šādā veidā uzņēmumiem nav jāveic paralēlas investīcijas pārklājuma nodrošināšanā, vienlaikus ļaujot apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc integrētiem pakalpojumiem, tādējādi ļaujot vairāk līdzekļu novirzīt jaunu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai.
Jādomā, ka aizvien lielāka pakalpojumu integrācija nākotnē ir neizbēgama, un to diktēs pieprasījums pēc kvalitatīviem sakariem un satura, kuram nodrošināta piekļuve individuāli izraudzītā vietā un laikā. Tāpēc jācer, ka Latvijas valdība radīs iespēju, kā mazināt identificētos potenciālos riskus, vienlaikus sekojot mūsdienas telekomunikāciju nozares tendencēm, nepieļaujot Latvijas uzņēmumu attīstības un konkurētspējas stagnāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!