Viņš norādīja, ka nākamā gada budžets ir vērsts uz ekonomikas izaugsmi, bet tas ne vienmēr ir tas pats, kas attīstība. "2018. gada budžets jau tā strauji augošo ekonomiku dzīs uz priekšu vēl straujāk," teica Kazāks.
Viņš skaidroja, ka tas ir attaisnojams tikai gadījumos, ja tēriņi ir vērsti uz strukturālām pārmaiņām un ieguldījumiem kvalitatīvi labākā un straujākā izaugsmē nākotnē. "Liela daļa no nodokļu politikas izmaiņām ir vērstas šajā virzienā. Diemžēl par straujo finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tas gan nav tik uzskatāmi – lai gan sektorā naudas tiešām ir bijis maz, reformas detaļas daudzos gadījumos joprojām ir miglā tītas. Ar vienkārši lielāku naudas apmēru iznākums ne vienmēr ir labāks. Turklāt, vai ar šo naudu tiešām pietiks?," pauda Kazāks.
Vienlaikus "Swedbank" galvenais ekonomists, atsaucoties uz finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iepriekš teikto, norādīja, ka nākamā gada budžets tiešām ir vitamīni ekonomikai, bet ir jomas, kurās nav skaidrs, kas tie ir par vitamīniem un vai vajadzēja tieši šos vitamīnus. "Lai gan kopumā budžets ir ar plusa zīmi, nepamet sajūta, ka vitamīnus vajadzēja mazliet mazāk un kustēties mazliet vairāk," sacīja Kazāks.
Tajā pašā laikā viņš pozitīvi novērtēja to, ka budžets pieņemts laicīgi. "Jāuzslavē, ka budžets pieņemts laicīgi, bez kuriozām nakts stundām un snaudas uz Saeimas dīvāniem," teica Kazāks.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 23. novembrī, pieņēma 2018. gada valsts budžetu, kā arī vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki, bet valsts budžeta izdevumi paredzēti par 625 miljoniem eiro lielāki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
