Nekur nav skaidri un gaiši pateikts, kādas sekas nodokļu politika izraisīs to strādājošo vidū, kuru ienākumi mēnesī ir lielāki nekā minimālā alga. Riska zonā, kļūt par negribētiem nodokļu parādniekiem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas obligātiem iesniedzējiem, ir studenti, kas 2017. vai 2018. gadā uzsākuši darba attiecības, māmiņas vai tēti, kas atgriezušies no bērnu kopšanas atvaļinājuma, bijuši bezdarbnieki vai tie, kuriem ar šo gadu pieaugusi darba alga. Kādēļ viņi varētu kļūt par nodokļu parādniekiem? Viens no argumentiem – tas ir saistīts ar nepieliekamā minimuma (NM) piemērošanas īpatnībām.
Neapliekamais minimums ar šo gadu pilnā apmērā pienākas tikai minimālās darba algas saņēmējiem (tie ir 200 eiro). Tiem, kuriem alga ir, virs minimālās, bet līdz 1000 eiro – pienākas daļa no neapliekamā minimuma, tā saucamais, prognozētais neapliekamais minimums. Par 2018. gada pirmo pusgadu VID aprēķina un katram darba ņēmējam EDS (elektroniskās deklarēšanas sistēmā) paziņo prognozētā neapliekamā minimuma summu. Un te nu ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai, kā jau minēju iepriekš, nekļūtu par nodokļa parādnieku. Kādā veidā? Prognozētā NM aprēķinā tiek iesaistīti arī 2016. gada dati, kā arī nepilna informācija par 2017. gadā gūto apliekamo ienākumu, un šie ienākumi var krasi atšķirties no šī brīža algota darba ienākumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!