Māris Puriņš: Roboti vai cilvēki? Latvijas sabiedrība ir piesardzīga  (12)

Šis termins ir radies no čehu vārda "robota", kas nozīmē piespiedu darbu, klaušas. Ar robotizāciju cilvēki iesākumā saistīja cerības atbrīvoties no smaga, nepatīkama, veselībai kaitīga un monotona darba, taču ar laiku apjauta, ka robotus var izmantot krietni plašāk un tie nākotnē var veikt arī intelektuālu darbu.

Latvijā šī tēma gan vēl ir nepietiekami diskutēta. „Baltic International Bank Latvijas barometra" jaunākais pētījums ir devis pirmo ieskatu sabiedrības attieksmē pret robotizāciju un modernajām tehnoloģijām, kuras jau aizstāj un turpmāk arvien vairāk aizstās cilvēkus.

Uzreiz jāsaka, ka „Baltic International Bank Latvijas barometra" rezultāti ir pietiekami interesanti. Tie apliecina, ka mūsu valsts iedzīvotāji labi apjauš pārmaiņu neizbēgamību, apzinās, ka tās uzlabos viņu dzīves kvalitāti, un ir gatavi nevis pretoties progresam, bet mācīties un pielāgoties modernajai pasaulei. Taču tikpat labi redzams, ka jaunā, robotizētā pasaule lielai daļai sabiedrības nemaz nepatīk, jo tajā var pietrūkt viņiem tik svarīgā cilvēciskā faktora, un viņus uztrauc un biedē mākslīgā intelekta rīcības neprognozējamība, kas, iespējams, var izraisīt negaidītas un bīstamas sekas.

Vairāk nekā puse respondentu sagaida, ka robotizācija un tehnoloģiju attīstība uzlabos viņu dzīves kvalitāti un aizstās cilvēkus kā fiziskā darba veicējus. Tomēr vienlaikus viņi apkalpojošajā industrijā labprāt redzētu cilvēkus, kas spēj nodrošināt personiskāku servisu nekā automatizētie risinājumi. Piemēram, pie lielveikala kases 89 procenti aptaujāto labāk gribētu redzēt cilvēku, nevis datoru, bet 78 procenti dotu priekšroku konsultantam – cilvēkam, nevis mākslīgajam intelektam. Jau tagad virkne uzņēmumu saskata iespējas piesaistīt klientus, solot personiskāku, "cilvēciskāku" un "neautomatizētu" apkalpošanu.

Tomēr nākotnē sacensību starp cilvēku un robotu tik un tā izšķirs balsojums ar maciņiem. Protams, ka personiskais kontakts ir pierastāks un mēdz būt patīkamāks, tomēr automatizētie pašapkalpošanās risinājumi ir krietni lētāki. Pirms gadiem piecpadsmit mēs pārgājām uz naudas izņemšanu bankomātos, jo bankas sāka piemērot paaugstinātu komisiju šīm darbībām filiālēs. Gan jau nonāksim arī līdz tam, ka lielveikalos par norēķināšanos pašapkalpošanās kasē saņemsim papildu labumus vai, tieši pretēji, apkalpojoties pie kasiera, maksāsim komisiju. Vienmēr būs kāds, kurš būs gatavs maksāt par īpašu servisu, tomēr vairums pircēju visdrīzāk tomēr izmantos robotus.

Ļoti priecē sabiedrības gatavība apgūt jaunās tehnoloģijas. 69 procenti aptaujāto tās ir gatavi labprāt apgūt, bet vēl 23 procenti nevēlas, taču apgūs, ja tas būs nepieciešams. Ņemot vērā respondentu demogrāfiju, ir skaidrs, ka gatavību apgūt jaunas tehnoloģijas apliecinājuši ne vien jaunieši un tehnoloģiju nozarē strādājošie, bet daudz plašāka sabiedrības daļa. Tagad valstij un uzņēmējiem ir jārada iespējas šo potenciālu transformēt reālā darbībā, piemēram, caur mūžizglītības programmām vai valsts nodrošinātu augstāko izglītību un zinātnisko pētījumu atbalstu tehnoloģiju jomā (eksaktajās zinātnēs). Latvijai ir potenciāls no tehnoloģijas patērējošas valsts kļūt par augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju eksportētājvalsti, kas dotu papildu pievienoto vērtību valsts iekšzemes kopproduktā un pavērtu ceļu, lai noteiktās nišās kļūtu konkurētspējīgiem pasaules līmenī.

Taču arī respondentu piesardzība un neuzticība mākslīgajam intelektam nav bez pamata. Mums gan nevajadzētu baidīties no "robotu sacelšanās" un mašīnu vēršanās pret cilvēkiem, jo datori, kādus mēs tos šodien pazīstam, tomēr nav domājošas ierīces, bet tikai cilvēku izdomāto risinājumu izpildītāji. Tās nespēj kaut ko radīt, tām nav fantāzijas, cerību un ideju, kas līdz šim ir virzījušas cilvēces attīstību. Taču ir jomas, kur skaitļotāji pārspēj cilvēku ātrumā un spējā apstrādāt informāciju - piemēram, skaitļošanā vai kaujas lidmašīnu vadīšanā.

Es pieļauju, ka pašlaik izstrādāto datoru sistēmu lielākais risks ir cilvēki, kas tās darbina. Automatizācija un autonomo sistēmu izstrāde koncentrē lēmumu pieņemšanu šauras cilvēku grupas rokās – gan militārajā, gan ekonomikas jomā. Tas var novest pie situācijas, ka pat neliela cilvēka kļūme un nepareizs uzdevums, kas dots mākslīgajam intelektam, var novest pie katastrofālām sekām.

Pašlaik publiski diskutētie projekti tikai mēģina attālināti atdarināt cilvēka smadzeņu darbību, kas gan pati vēl ne tuvu nav pilnībā izpētīta. Tomēr, pieņemot, ka nākotnē ar apziņu apveltītas iekārtas tomēr tiks izveidotas, tas nostādīs cilvēci daudzu ļoti būtisku morāli ētisku problēmu priekšā. Piemēram, kļūs aktuāli, vai šāda intelekta atvienošana no elektrības būs ekvivalenta slepkavībai vai abortam? Ja ne – vai tad mums ir pamats sagaidīt, ka mākslīgais intelekts nevar rīkoties līdzīgi pret mums?

Šādus jautājumus varētu uzdot vēl un vēl, un tie tikai apliecina, ka Latvijas iedzīvotāju piesardzība nav gluži bez pamata. Es ceru, ka „Baltic International Bank Latvijas barometra" jaunākie pētījuma rezultāti aktualizēs problēmu un iniciēs diskusijas un atbilžu meklēšanu.