Kopš brīvības atgūšanas Latvija ir mēģinājusi iet dažādus ceļus. Ceļā vienmēr gadās gan kaut ko pazaudēt, gan atrast, taču nu esam nonākuši līdz jaunai starta līnijai. To sauc par ceturto industriālo revolūciju, kas maina spēles noteikumus pasaules ekonomikām. XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki bija ne vien vienojošs notikums, tas bija arī apliecinājums, ka mums – Latvijai – ir visi priekšnosacījumi, lai apsteigtu lielvalstis, ar kurām vēl nesen pat nevarējām sapņot konkurēt.
Koprade, sadarbošanās, tīklošanās starp dažādām nozarēm, tehnoloģijām un procesiem ir viens no nākotnes ekonomikas stūrakmeņiem. Nav nesavienojamu nozaru. Gēnu inženierija ir izcils fizikas, ķīmijas un bioloģijas sadarbības piemērs. Govju ferma, kurā par dzīvnieku labturību rūpējas automatizēti procesi. Dronu kurjeru tīkls, kuru optimālos maršrutus nosaka tiešsaistes datu analīze. Metālrūpniecības mašinērija, kurai tehniskās apkopes laiku paziņo dators tieši tad, kad tas ir nepieciešams. Visi šie piemēri rāda, kā tradicionālas nozares, esot atvērtas tehnoloģiju iespējām, iegūst konkurētspējas priekšrocības globālā mērogā. Spēja pārkāpt sev ierastās robežas un apvienot spēkus ir nākotnes biznesa veiksmju pamatā.
Dziesmu un Deju svētki ir spilgts apliecinājums tam, ka, pretēji apgalvojumiem par mūsu vienpatību, latvieši lieliski sadarbojas. Turklāt dara to ar smaidu. Uz brīdi aizmirstot savas ikdienas piederības noteiktiem politiskiem, reliģiskiem, nacionāliem vai vēsturiskiem uzskatiem un vienojoties kopīgam mērķim, mēs spējam radīt vienu no vērienīgākajiem kultūras notikumiem pasaulē. Deju svētku virsvadītājs viens pats nevar izdejot rakstus laukumā. Vientuļa virsdiriģenta balsi sadzirdēs labākajā gadījumā Mežaparka estrādes pirmajās rindās. Bet visi kopā mēs dziedam, dejojam, un pasaule mūs par to apbrīno.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
