Kopš brīvības atgūšanas Latvija ir mēģinājusi iet dažādus ceļus. Ceļā vienmēr gadās gan kaut ko pazaudēt, gan atrast, taču nu esam nonākuši līdz jaunai starta līnijai. To sauc par ceturto industriālo revolūciju, kas maina spēles noteikumus pasaules ekonomikām. XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki bija ne vien vienojošs notikums, tas bija arī apliecinājums, ka mums – Latvijai – ir visi priekšnosacījumi, lai apsteigtu lielvalstis, ar kurām vēl nesen pat nevarējām sapņot konkurēt.
Koprade, sadarbošanās, tīklošanās starp dažādām nozarēm, tehnoloģijām un procesiem ir viens no nākotnes ekonomikas stūrakmeņiem. Nav nesavienojamu nozaru. Gēnu inženierija ir izcils fizikas, ķīmijas un bioloģijas sadarbības piemērs. Govju ferma, kurā par dzīvnieku labturību rūpējas automatizēti procesi. Dronu kurjeru tīkls, kuru optimālos maršrutus nosaka tiešsaistes datu analīze. Metālrūpniecības mašinērija, kurai tehniskās apkopes laiku paziņo dators tieši tad, kad tas ir nepieciešams. Visi šie piemēri rāda, kā tradicionālas nozares, esot atvērtas tehnoloģiju iespējām, iegūst konkurētspējas priekšrocības globālā mērogā. Spēja pārkāpt sev ierastās robežas un apvienot spēkus ir nākotnes biznesa veiksmju pamatā.
Dziesmu un Deju svētki ir spilgts apliecinājums tam, ka, pretēji apgalvojumiem par mūsu vienpatību, latvieši lieliski sadarbojas. Turklāt dara to ar smaidu. Uz brīdi aizmirstot savas ikdienas piederības noteiktiem politiskiem, reliģiskiem, nacionāliem vai vēsturiskiem uzskatiem un vienojoties kopīgam mērķim, mēs spējam radīt vienu no vērienīgākajiem kultūras notikumiem pasaulē. Deju svētku virsvadītājs viens pats nevar izdejot rakstus laukumā. Vientuļa virsdiriģenta balsi sadzirdēs labākajā gadījumā Mežaparka estrādes pirmajās rindās. Bet visi kopā mēs dziedam, dejojam, un pasaule mūs par to apbrīno.
Šī rezonējošā būšana kopā uz viena viļņa, lielu un lielisku notikumu kopradīšana ir vienlīdz vērtīga arī biznesam un nepieciešama Latvijas ekonomikai kopumā. Vienlaikus jāuzsver, ka koprade nav kolektīvā atbildība, kurā plaukt viduvējībai. Arī Dziesmu un deju svētkos dziedāšana kopkorī neizslēdz vēlmi būt izcilam, pirmajam un vislabākajam. Ikviens korists grib uzvarēt Koru karos, kaut arī kopkorī uzvarētāji dzied kopā ar visiem pārējiem. Cīņa par tiesībām piedalīties Dziesmu un Deju svētku noslēguma koncertos ir spēcīgs motivējošs faktors svētku dalībniekiem.
Vēl viens izcilības priekšnosacījums ir tradīcijas. Dziesmu un deju svētki sakņojas vairāk nekā 150 gadu vēsturē, un pamatīgums, patiesums, kas jaušams ikkatrā dejas solī un koru dziesmā, ir mūsu tautas pieredzes liecība. Līdzīgi kā Dziesmu svētku kustībā viena paaudze nodod nākamajai vērtīgākās dziesmu, deju un tradicionālās kultūras tradīcijas, arī zinātnes un tehnoloģiju attīstībai Latvijā ir vismaz 150 gadu gara vēsture. Jau kopš 19. gadsimta Latvijā likti pamati zinātnes sasniegumiem. Priekštecis mūsdienu inovācijām ir bijis VEF. Visticamāk, mūsu panākumi tehnoloģiju jomā – piemēram, fakts, ka Latvija ir interneta lielvalsts un ierindojas otrajā vietā pasaulē pēc mobilā interneta izmantošanas rādītājiem – nebūtu iespējami bez fundamentālās zināšanu bāzes un pieredzes, ko mums devušas Latvijas augstskolas un VEF.
Panākumi nevienā jomā nav iespējami bez cilvēka spējām savienot informāciju ar izpratni, analīzi un radošumu. Dziesmu un Deju svētki atgādina par vēl vienu lielisku latviešiem piemītošu īpašību – emocionālo inteliģenci un empātiju, kas ir nepieciešama ikvienam veiksmīgam biznesam un sekmīgam vadītājam. Tik daudz labvēlīgu un pozitīvi noskaņotu cilvēku vienkopus kā Dziesmu svētku notikumos sen nebija gadījies redzēt. Labvēlīgums pret apkārtējiem, starp kuriem netrūkst citādi domājošo, ir emocionālās inteliģences un brieduma spogulis.
Mēs paši esam tie, kas saglabās Latviju zaļu un sarkanbaltsarkanu, saglabās bagātu ar sirds cilvēkiem un gara mantām. Mēs būsim tie, kas izmantos šīs bagātības un laikmeta priekšrocības, lai radītu savu viedvalsti – valsti, kas ir gatava nākotnei, un nākotni, kurā katram no mums būs iespēja rast piepildījumu. Tas, cik lielā mērā Latvijas cilvēkiem piemīt emocionālā inteliģence un spēja pārvērst informāciju kompetencēs, noteiks, vai Latvija būs noslēgta telpa, vai līdervalsts, kurai vēlēsies sekot pārējā pasaule. Dziesmu un Deju svētkos gūtā pieredze rada pārliecību, ka mums netrūkst emocionālās inteliģences resursu un pārējo īpašību, lai Latvija varētu pilnā mērā īstenot savas izaugsmes iespējas, kļūt par izcilu viedvalsti un iedvesmot visu pasauli jauniem mērķiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
