Pēdējo divu gadu laikā būtiski pieaugot interesei par mājokļa iegādi, ir novērojamas pārmaiņas gan pircēju "profilā", gan nekustamo īpašumu izvēlē. Pircēji kļūst jaunāki un apdomīgāki, padomju laika daudzdzīvokļu māju vietā (kas gan joprojām tirgū dominē) viņi aizvien biežāk lūkojas pēc ekonomiski pamatotām iespējām jaunajos projektos.
Nekustamā īpašuma attīstības temps Rīgā pagaidām atpaliek no abās mūsu kaimiņvalstu galvaspilsētās novērojamā. Ja Tallinā un Viļņā darījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem svārstās ap 20, pie mums – 14. Šie "iztrūkstošie" seši cilvēki uz katru tūkstoti par savu mājokli, visticamāk, tieši šobrīd domā un plāno, jo salīdzinoši mazākais jauno projektu piedāvājums ir viens no būtiskiem faktoriem, kāpēc atpaliekam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
