Līdz šim populārākais Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas veids ir bijis projekta līdzfinansējums neatgriežamā granta veidā. ES veiktie izvērtējumi liecina, ka granti nav bijuši nedz pietiekami apjoma ziņā, nedz gana efektīvi uzņēmējdarbības un ES dalībvalstu konkurētspējas veicināšanai līdz nepieciešamajam līmenim.
Jau vairākus plānošanas periodus tiek pakāpeniski ieviests vēl viens atbalsta veids. 2007.–2013. gada plānošanas periodā tie bija finanšu inženierijas instrumenti (FEI), bet 2014.– 2020. gada plānošanas periodā – finanšu instrumenti (FI). Šādu atbalstu ir iespējams izsniegt vairākkārtīgi, līdz ar to var aptvert arī plašāku uzņēmēju loku. Latvijā populārākie no tiem ir kredīti un garantijas, mazāk populāri – riska kapitāla ieguldījumi un vēl dažādi citi ieguldījuma kapitālā veidi, kas ir populārāki citās dalībvalstīs.
Finanšu instrumentu kā ES atbalsta mehānisma ieviešana nav bijusi vienkārša. Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir veikusi lietderības revīziju par FEI ieviešanu 2007.–2013. gada plānošanas periodā, lai gūtās mācības varētu ņemt vērā turpmākajos plānošanas periodos.
Kopumā 972 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 52 Eiropas Sociālā fonda (ESF) FEI izmantoja 25 dalībvalstis, starp kurām ir arī Latvija. Plānošanas perioda beigās, pēc 2014. gadā apkopotajiem datiem, ES kopumā FEI ietvaros tika izmaksāti 16 miljardi eiro, kas ir visai ievērojama summa. Salīdzinājumam, iepriekšējā (2000.–2006. gada) periodā finanšu instrumentu ietvaros tika izmaksāti tikai 1,3 miljardi eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
