6% mūsu algas krājas 2. pensiju līmenī. Tā ir nauda, kuru Latvijas iedzīvotājiem pensijā vajadzēs. Tādēļ ar prieku secinu, ka pēdējā gada laikā pensiju pārvaldes tirgus ir būtiski mainījies – mēs esam izprovocējuši aktīvu cenu karu, Latvijas Bankas virzītie likuma grozījumi ierobežo maksimālo komisiju apmēru, nu jau seši pensiju plāni piedāvā pasaulē atzīto pasīvo līdzekļu pārvaldīšanu.
Tāpat mūsu iniciatīva par mantojamu 2. pensiju līmeņa kapitālu ne tikai guva 10 000 pilsoņu atbalstu portālā "Manabalss.lv", bet nu jau 2. lasījumā atbalstīta arī Saeimā.
Tomēr, skatoties uz nākamajiem gadiem, ir tikpat skaidrs – ko darīt vēl ir daudz. Šodien atzīmēšu piecas pārmaiņas, kuras vēl nepieciešamas Latvijas pensiju tirgū.
1. Lai izbēgtu no demogrāfiskās krīzes, jāceļ iemaksu likme 2. pensiju līmenī
1. pensiju līmenis, kurā šodienas pensijas maksā šībrīža nodokļu maksātāji, nav ilgtspējīgs. Šobrīd katrs strādājošais uztur aptuveni "pusi" pensionāra. Pat optimistiskās demogrāfiskās prognozes paredz, ka pēc pārdesmit gadiem viens strādājošais uzturēs trīs ceturtdaļas pensionāra. Iespējama arī situācija, kurā katram strādājošajam ir jāuztur pa pensionāram. Šādā situācijā mūsu pensijas būs, maigi sakot, nožēlojamas.
Praktiski vienīgais veids, kā valsts līmenī šo problēmu risināt, ir veidot reālus uzkrājumus, kurus netērējam šodien, bet varēsim tērēt rīt. Tieši to dara 2. pensiju līmenis.
Sākotnēji iemaksu likmi 2. pensiju līmenī tika plānots celt līdz 10-12 % no bruto algas. Šobrīd tā jau ilgāku laiku ir "iestrēgusi" 6 % līmenī. Tas ir labs starts, bet tas nav pietiekami, lai kompensētu gaidāmo demogrāfisko krīzi. Lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju, 2. pensiju līmenī būtu jāiemaksā vismaz 10% no algas.
Tagad, kad 2. pensiju līmeņa komisijas un efektivitāte tuvojas Eiropas standartiem, pie šī jautājuma jāatgriežas.
2. Ar steigu jālabo salauztā jauno klientu "loterijas" sistēma
Šobrīd jaunie 2. pensiju līmeņa dalībnieki, kuri paši nav izvēlējušies pensiju plānu, tiek loterijas kārtā "ielozēti" kādā no tirgū pieejamajiem konservatīvajiem pensiju plāniem.
Tas ir absurds. Nekur pasaulē gados jaunajiem cilvēkiem neiesaka konservatīvos pensiju plānus. Pat, ja tie īstermiņā nodrošina lielāku stabilitāti, ilgtermiņā tie pelna daudz, daudz mazāk. Cilvēkam, kuram līdz pensijai ir 40+ gadi, ieguldīt konservatīvā plānā nozīmē būtībā atteikties no iespējas sakrāt jēdzīgu pensijas kapitālu.
Ar steigu jāmaina sistēma – jaunie 2. pensiju līmeņa dalībnieki "jāielozē" aktīvajos pensiju plānos.
3. Jāievieš fondēta pensijas izmaksa
Kad cilvēks iet pensijā, viņa 2. pensiju līmeņa uzkrājums tiek izņemts no ieguldījumu tirgus. Tas tiek pārskaitīts vai nu valsts kasei (pievienots valsts pensijai) vai arī viņa izvēlētajam apdrošinātājam (mūža pensijas polise).
Apdrošinātāju piedāvātās "mūža pensijas" ir dārgs produkts, kurš efektīvu kapitāla izaugsmi nenodrošina. Savukārt valsts pensiju indeksē uz nodokļu maksātāju rēķina, kas rada papildu slogu budžetam.
Labāks risinājums, ko izmanto pasaulē, ir pensijas kapitālu izmaksāt pakāpeniski, neņemot uzreiz visu ārā no tirgus. Pensionārs vidēji pensiju saņem 17 gadus. Arī šo gadu laikā kapitālam ir iespēja pelnīt finanšu tirgos.
4. Jāgroza ieguldījumu ierobežojumi
Valsts fondēto pensiju likums stingri ierobežo instrumentu klāstu, kurā drīkst ieguldīt 2. pensiju līmeņa naudu. Ierobežojumi kā tādi patiešām ir nepieciešami, jo tie aizsargā ieguldītājus.
Tomēr, sistēmai augot, kļūst skaidrs, ka vairāki ierobežojumi nekalpo ieguldītāju un Latvijas interesēm. Piemēram, šobrīd pensiju plāni nevar tiešā veidā ieguldīt Latvijas nekustamajā īpašumā, mežos vai riska kapitāla tirgū (vietējos uzņēmumos). Tā vietā kā starpnieki ir jāizmanto alternatīvo ieguldījumu fondi, kuri par savu iesaisti paņem augstas komisijas. Pensiju plānu līdzekļiem augot, daudz efektīvāk un izdevīgāk kļūs veikt šos ieguldījumus tiešā veidā.
Jāmaina arī tehniski ierobežojumi, kuri šobrīd padārdzina ieguldīšanas procesu, neuzlabojot ieguldītāju aizsardzību. Piemēram, prasība ieguldīt ne vairāk kā 10% pensiju plāna aktīvu vienā ieguldījumu fondā būtiski paaugstina ieguldīšanas izmaksas, neuzlabojot ieguldītāju aizsardzību.
Tādi pārvaldītāji kā "Indexo" ir spiesti mākslīgi sadalīt ieguldījumu pa vairākiem gandrīz identiskiem ieguldījumu fondiem, kuri iegulda vienos un tajos pašos vērtspapīros. Katrs no šiem fondiem sadala ieguldījumu pa simtiem vai pat tūkstošiem emitentu, šādējādi nodrošinot diversifikāciju jau fonda ietvaros, tādēļ šis sadalījums ieguldītāja aizsardzību neuzlabo. Daudz lētāk un efektīvāk būtu apvienot šādus ieguldījumus (kā tas ir iespējams, piemēram, Igaunijā).
5. Jāuzlabo izmaksu caurspīdība
Oficiālās komisijas ir tikai daļa no stāsta. Diemžēl 2. pensiju līmenis vēl joprojām cieš no slēptām komisijām, kuras samazina ieguldītāju peļņu.
Pirmkārt, pārvaldītāji bieži "pāriegulda" klientu naudu paši savas bankas ieguldījumu fondos, paņemot komisiju dubultā. Šīs komisijas parasti netiek uzrādītas. Otrkārt, pārvaldītāji bieži "pāriegulda" tavu naudu dārgos ārzemju fondos, kuri arī ņem treknu komisiju, kura netiek uzrādīta.
Mūsuprāt, būtu jāpieprasa pārvaldītājiem uzrādīt ne tikai oficiālo komisiju līmeni, bet arī visas portfelī iekļauto fondu izmaksas, lai ieguldītāji varētu veikt patiesi informētu izvēli.
Pārmaiņām nepieciešama konkurence, sabiedrības spiediens un likumdevēju atsaucība
Lai pilnībā sakārtotu 2. pensiju līmeņa darbību, nepieciešama gan aktīva konkurence tirgū (par kuru jau cīnāmies), gan sabiedrības spiediens (ko aktivizējam ar izglītojošām kampaņām), gan likumdevēju atsaucība.
Šobrīd Latvijas pensiju sistēma virzās uz demogrāfisko aizu. 2. pensiju līmenis ir viens no retajiem instrumentiem, kuriem ir reāls potenciāls sistēmu glābt. Šo potenciālu ir jāizmanto.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
