Mareks Kļaviņš
Foto: Publicitātes foto
Viens no aktuālākajiem Latvijas reģionu izaicinājumiem ir jaunu mājokļu, kā arī īres tirgus gausā attīstība, nenodrošinot pietiekami daudz dzīvesvietu. Tas attiecīgi kavē pienācīgu uzņēmējdarbības attīstību ārpus Latvijas lielākajām pilsētām un nemudina zemo darba algu saņēmējus pārcelties uz reģioniem un saņemt izdevīgākas nodarbinātības iespējas.

Turklāt Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka iedzīvotāju skaits pērnā gada laikā palielinājās tikai Pierīgas reģionos, un iedzīvotāju skaita palielinājums bija vērojams vien 15 no 110 valsts novadiem. Lai arī acīmredzamākais faktors ir iedzīvotāju emigrācija, dati liecina, ka novados ar pozitīviem iedzīvotāju pieauguma rādītājiem būtisku lomu spēlē jaunu dzīvesvietu attīstība. Kādēļ jaunu mājokļu tirgus attīstība Latvijas reģionos ir tik iestigusi, un kā to iespējams labot ne vien iedzīvotājiem, bet arī pašvaldībai?

Jauna nekustamā īpašuma tirgus attīstība vairumā Latvijas reģionu ir nepietiekama, lai attīstītājiem sniegtu veiksmīgu, peļņu nesošu biznesu. Savukārt pašas pašvaldības nevēlas investēt naudu jaunu mājokļu būvē, – lielākā daļa īres namu tomēr ir subsidētie. Mirklī, kad pašvaldība grib attīstīt subsidētu dzīvojamo fondu, tā uzrunā nekustamo īpašumu attīstītājus vai būvuzņēmējus, lai noskaidrotu nomas cenas piedāvājumus konkrētam dzīvojamam fondam. Tad to attiecīgi var iznomāt tālāk, par subsidēto naudu sedzot šo starpību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!