Katrs pats var spriest par kavējumiem un sarežģījumiem it kā notiekošajā projektā, un redzu, ka gala termiņi tuvojas, bet darbs īsti vēl nav sākts. Runa ir par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem 347 miljonu eiro apmērā – un vēl 172 miljoniem Latvijas līdzfinansējuma: kopā 519 miljoni eiro, ko var paspēt ieguldīt Latvijas ekonomikai noderīgākā veidā.
Mana ES fondu speciālista kvalifikācija ļauj man spriest par iespējām saskatīt un īstenot alternatīvus līdzekļu izmantošanas scenārijus. Esmu vadījis vislielāko ES fondu plānošanas dokumentu grozījumu 2007. gada ekonomiskās krīzes ietekmes novēršanai un Latvijas ekonomikas atlabšanai un zinu, par kādām izmaiņām var un nevar vienoties ar Briseles birokrātiem.
Protams, pirms sākam domāt par ES, jāzina, vai paši gribam atteikties no šī projekta un lietot šo naudu kam citam, tādam, kas mums ir vairāk vajadzīgs. Tātad visam jāsākas tepat pie mums, Brīvības bulvārī 36, – mūsu valdībā. Koalīcija un ministri nelems vakuumā, bet salīdzinās "status quo" ar alternatīvām, tostarp ar reāli sasniedzamām un fantastiskām alternatīvām (piem., kurš publiskās politikas veterāns nav dzirdējis par Daugavas–Dņepras kanālu?!). Tāpēc transporta, ekonomikas un pārvaldības ekspertiem tagad jāpalīdz valdībai, piedāvājot iespējami pilnīgāku analīzi par reālām un noderīgām alternatīvām.
Visupirms ir jāanalizē pašreizējā finansējuma mērķi: ES konkrēto Kohēzijas fonda apjomu piešķīra Latvijai, lai samazinātu CO2 izmešus un nelabvēlīgu ietekmi uz klimatu. To bija paredzēts sasniegt, atsakoties no fosilās degvielas izmantošanas dzelzceļā (pagaidām tikai konkrētajā posmā), kā arī elektrificētam dzelzceļam paliekot efektīvākam un pārņemot kravas no autopārvadātājiem (kas brauc ar fosilo degvielu). Perioda vidū (2018. gads ir tieši vidus starp 2014. gada 1. janvāri kā perioda sākumu un 2022. gada 31. decembri kā attiecināmības beigām) mums nebūs iespēju sākt plašas debates par finansējuma mērķiem un vēl jo mazāk iespēju pierādīt, ka par CO2 un klimatu nav jācīnās – tātad klimats kā vispārējais mērķis noteikti paliks vismaz lielākajai daļai šī finansējuma.
Lai arī ir iespējas pamatot Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanu arī citās jomās (daudzdzīvokļu māju un publisko ēku siltināšana ir veiksmīgs piemērs), par alternatīvām jādomā, sākot no transporta nozares. Un te ir daudz vajadzību un ne mazāk iespēju īstenot jēgpilnus projektus atlikušajā laikā:
1. Pasažieru dzelzceļa pārvadāšanas maršrutu pārskatīšana un paplašināšana, īpaši uz attīstības centriem, pilnveidojot infrastruktūru.
2. Dzelzceļa peronu un publiskā transporta pieturu rekonstrukcijas un remonta programmas uzsākšana.
3. Publiskā transporta laika grafiku pārplānošana un vienotā vadības centra izveide ar skaidru prioritāti dzelzceļam galvaspilsētā, Pierīgā un reģionos.
4. Digitālo tablo ar publiskā transporta informāciju ieviešana un izvietošana visās publiskajās transporta un dzelzceļa pieturās.
5. Multimodālā transporta risinājumu ieviešana dzīvē, izveidojot ar dzelzceļu un publiskā transporta pieturām integrētu stāvparku un velonovietņu tīklu.
6. Atbalstīt multimodālo transportu ar e-biļetes risinājumiem, kas iekļautu dažādu transporta veidu biļetes, kā arī stāvvietu un velonomas apmaksu.
7. Rīgas centrālās stacijas pārbūvē izmantot multimodālā transporta principus; Rīgas Pasažieru ostas savienošana ar publiskā transporta tīklu; Rīgas lidostas ciešāka integrācijas publiskā transporta tīklā.
8. Dzelzceļa pārbrauktuvju modernizācija, automātisku barjeru plašāka pielietošana, divlīmeņu šķērsojumu izbūve pārbrauktuvēs ar intensīvāku transporta plūsmu.
Visu vai gandrīz visu minēto transporta nozares projektu īstenošanai programmas grozījumi nebūs vajadzīgi – tas nozīmē, ka lielāko daļu šo projektu var apstiprināt tepat Latvijā un sākt īstenot kaut rīt. Par daļu no tiem (tostarp lielie projekti – virs 50 miljoniem eiro) būs jāinformē Eiropas Komisija un jāiesniedz projekts Briselei saskaņošanai – bet projektu uzsākt varēs, arī negaidot Briseles kolēģu viedokli, tātad nekavējoties.
Ja transporta projekti pārsvarā ir visai lieli un integrēti, kā jau savstarpēji saistītās sistēmās bieži notiek, tad māju un ēku siltināšana ir izcils piemērs, kā no savstarpēji nesaistītiem un neatkarīgiem projektiem var iegūt nacionāla un pat ES mēroga ietekmi. Siltināšana atrastos tajā pašā mērķī, CO2 samazināšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā, kas nozīmē, ka vajadzīgie darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" grozījumi ar Briseli tiks saskaņoti visai raiti un nesāpīgi.
Lai arī Saeimas vēlēšanu priekšvakarā mūsu līderiem var būt vēlme demonstrēt politisko etiķeti un atlikt šī pusmiljarda lēmuma izskatīšanu, līdz nāk jaunā valdība, tas nebūtu prātīgi. Tagad iesniedzot grozījumus, var rīkoties ar 2018.–2020. gada naudu, iesniedzot grozījumus pēc vēlēšanām, 2018. gada piešķīrums jau būs cieši piesaistīts vecajiem mērķiem un elastība būs mazāka. Manuprāt, jāvienojas un jārīkojas tagad, neatliekot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!