Latvijā izplatīts ir viedoklis, ka Latvijas uzņēmēji nemāk un par maz izmanto Eiropas Savienības nodrošinātās iespējas, proti, finansējumu, garantijas un citus instrumentus. Bet vienlaikus Latvijas uzņēmēji pēc 2020. gada nemācēs dzīvot, jo "beigsies ES fondi". Vienvārdsakot, viss ir slikti. Šādi apgalvojumi, lai gan savstarpēji pretrunīgi un pretrunā reālajiem faktiem, izplatās, apaug ar mītiem un stāstiem no sērijas "man viens drauga draugs", un rezultātā kāds uzņēmējs ar vai bez pieredzes, bet ar dzīvotspējīgu biznesa plānu un pārdomātu, vajadzīgu biznesa ideju, saminstinās un nepamēģina, neizmanto savu iespēju.
"Clean R" kļuva par Eiropas Komisijas kampaņas #investEU Vēstnieku Latvijā tieši tāpēc, ka mums ir ko teikt šajā jautājumā.
Uz iespējām saņemt ES finanšu investīcijas "Clean R" skatās kā uz līdzekli paveikt labas un efektīvas lietas ātri un kvalitatīvi. Brīdī, kad vērtējām iespējas iegādāties jaunas iekārtas, ES finansējuma pieejamība bija izšķiroša par labu modernām, jaudīgām un tehnoloģiski ilgtspējīgām investīcijām, ar kurām šodien esam ļoti apmierināti. Arī par labu sistemātiskai darbinieku apmācībai un šķirošanas laukumu izbūvei un vēl virknei citu projektu.
Latvijas uzņēmējus es aicinu skatīties uz faktiem, nevis ļauties nepārbaudītiem apgalvojumiem. Un fakti liecina, ka līdz šī gada jūlija vidum Latvija ir izmantojusi 201 miljonu eiro no 335 miljardiem Junkera plāna papildu investīcijām. No visām ES valstīm Latvija ir bijusi devītā aktīvākā un šīs investīcijas paredzams, ka ģenerēs vismaz 754 miljonu investīcijas mūsu ekonomikā.
Fakti liecina, ka jauno biznesu inkubatori Latvijā darbojas un to paspārnē aug un attīstītās kvalitatīvi, pārdomāti biznesi, kuri saņem daudzveidīgas konsultācijas un pakalpojumus. Ar ES atbalstu.
Fakti liecina, ka gandrīz neviens augošs, eksportspējīgs un dinamisks uzņēmums Latvijā nav ignorējis iespējas, ko sniedz ES instrumenti, sākot no programmām biznesa iesācējiem, starta aizdevuma uzņēmējiem, biznesa inkubatoriem, eksporta kredīta garantijām eksportējošiem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības attīstībai lauksaimniekiem, līdz investīcijām energoefektivitātē, inovācijās, izglītībā un citās jomās.
Fakti liecina, ka Latvija ir līdere sociālās uzņēmējdarbības jomā, kas ir neliela, bet mūsdienu prasībām atbilstoša tendence un kurā nozīmīga loma, tāpat kā jaunuzņēmumu dibināšanā, ir ES, jo vēlme iegūt atbalstu, pieprasa rūpīgu pirmā biznesa plāna izstrādi un izvērtējumu, sakārto un parāda realitāti un izaugsmes iespējas. Un būsim godīgi – mazajiem uzņēmumiem sākotnējais biznesa plāns bieži vien nemaz neeksistē vai ir ļoti aptuvens kaut kur uzņēmēju galvās.
Fakti liecina, ka mērķtiecīgas investīcijas Latvijas novados ir nodrošinājušas iespēju sakārtot infrastruktūru – atjaunot ceļus, veidot jaunas rūpnīcas, modernizēt skolas un sporta halles. Tās pašvaldības un novadi, kas to ir sapratuši un mācējuši izmantot, ir soli priekšā citiem uzņēmējdarbības vides attīstībā, jo uzņēmējiem ir svarīga infrastruktūra un aktīva pašvaldība un tas ir noteicošais faktors vai sākt savu darbību kādā konkrētā pilsētā vai reģionā.
ES finansējums ir un būs pieejams modernizēšanai, attīstībai un sadarbības veidošanai, biznesa ideju īstenošanai, izglītībai, zaļās enerģijas, lauksaimniecības un transporta nozarēm arī pēc 2020. gada.
Iespējams, pieaugs vajadzība pēc pašu uzņēmēju līdzatbildības, bet, manuprāt, tā ir svarīga, lai pilnībā izskaustu "tikai uz papīra" rakstītos projektus un identificētu dzīvotspējīgos. Es pats uzskatu, ka ES resursi var vislabāk palīdzēt tiem mērķiem, kuri dzīvotu arī paši par sev, varbūt lēnāk, mazākā apjomā, piesaistot citu finanšu institūciju vai investoru resursus. Taču, ja ideja nav spējīga izdzīvot bez ES finansējuma, tad tā nav dzīvotspējīga vispār.
Arī uzņēmumu līdzatbildībai jābūt pietiekami lielai, jo mūsu atbildība pret bezmaksas pasākumiem ir zema, un tāda tā arī, diemžēl, bet ir uzņēmējdarbībā. Piesaistītais līdzfinansējums, palielina uzņēmēja motivāciju, mērķtiecību un atbildību projektu realizēt saskaņā ar plānu.