Artūrs Ernštreits: Grāmatveži nav studenti, kam pēdējā vakarā jāapgūst jauna informācija  (4)

Turklāt izmaiņas likumos tiek pieņemtas īsi pirms to stāšanās spēkā, līdz ar to pietrūkst laika, lai izmaiņām spētu kvalitatīvi sagatavoties. Tas nozīmē, ka grāmatvežiem un IT sistēmu izstrādātājiem ir vidēji tikai viens mēnesis, lai pielāgotu sistēmas jaunajām prasībām. Ar mēnesi nepietiek, lai iepazītos ar izmaiņām, pielāgotu sistēmas, grāmatveži varētu iziet apmācības, pārveidotu savu uzskaiti un pielāgotos jaunajām atskaitēm. IT sistēmu izstrādātāji un grāmatveži nav studenti, kam jāsēž pa naktīm apgūstot apjomīgu un pēdēja brīdī izziņotu informāciju!

Darbs pie izmaiņām pēdējā brīdī var radīt kļūdas sagatavotajos datos un atskaitēs. Ja izmaiņas stātos spēkā vismaz četrus mēnešus pēc to apstiprināšanas, tad par tām varētu savlaikus informēt grāmatvežus un uzņēmējus, kuri tad varētu ar tām rūpīgi iepazīties un pārdomāti sagatavoties. Šobrīd ir tā, ka visiem iesaistītajiem ir daudz neskaidrību, nevajadzīga stresa, kļūdas un vairākkārt jāpārdara darbs. Turklāt atbildīgās institūcijas nespēj izmaiņas savlaikus paskaidrot, un nereti skaidrojumi atkārtoti mainās. Uzņēmēji tā iespaidā ir sadalījušies divās frontēs – vieni izmaiņas ievieš novēloti, gaidot to pēdējo, "īsto" versiju un skaidrojumus; citi cenšas savlaikus visu ieviest, bet ir spiesti atkārtoti iedziļināties problemātikā, jo interpretācija un skaidrojumi mainās.

Papildu resursi izmaiņu ieviešanai

Ja izmaiņas izziņo pēdējā brīdī, nav laika tās ieviest kvalitatīvi un nākas tērēt vairāk resursu, nekā patiesībā šādam darbam nepieciešams.

Piemēram, šobrīd darba devējam ir jāizmanto informācija no Valsts ieņēmumu dienesta par prognozēto neapliekamo minimumu, lai korekti sarēķinātu darba algu. Pērn tikai 6. decembrī tika publicēts datu apmaiņas faila formāts, kas nepieciešams, lai datus varētu importēt uzskaites sistēmās. Daudzas IT sistēmas nepaspēja savlaikus tikt galā ar šo uzdevumu, kā rezultātā klientiem bija jāizmanto izdrukas un lineāls, lai ievadītu datus. Tās bija vismaz piecas liekas minūtes uz darbinieku. Latvijā ir apmēram 830 tūkstošu nodarbināto, tātad kopējie zaudējumi ir vairāki mēneši pilna laika darba dienu! Bez tā varēja iztikt!

Salīdzinājumam, Igaunijā atskaišu un citu ar nodokļiem saistītu dokumentu iesniegšanai uzņēmums velta nepilnas 60 stundas gadā, kamēr Latvijā pērn tās bija 169 stundas, bet šogad varētu būt 230 stundas. Kāpēc uzņēmumiem un grāmatvežiem par to ir jāmaksā?

Protams, nodokļu reforma nenotiek katru gadu, taču likumu neprognozējamība eksistē jau gadiem, un tas var liecināt par lielāku problēmu – likumdošanas sistēma ir par smagnēju un novecojusi, un kavē uzņēmējdarbības un valsts attīstību.

Uzņēmēji neuzticas sistēmai

Līdzšinējā situācija ietekmē ne tikai jebkura uzņēmuma tēriņus, palielina administratīvos resursus un laiku, bet grauj arī uzņēmumu uzticību sistēmai un kavē investīciju piesaisti.

Turklāt liela daļa ārvalstu investoru, kas vēlētos investēt Latvijā, atzīst, ka nodokļu sistēma ir nekvalitatīva (43% ārvalstu investoru) vai tikai daļēji atbilstoša (40%) ("FICIL Sentiment Index 2017"). Tas mazina uzticību valsts iestādēm un ierobežo investīciju piesaisti.

Savlaicīga ieviešana un prognozējamība

Savlaicīguma princips, kas paredzētu, ka nodokļu likumu izmaiņas ir jāpieņem vismaz četrus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, protams, ir tikai kvalitātes aisberga redzamā daļa. Lai likumi pēc būtības būtu kvalitatīvi, ir jādomā arī par izmaiņu pamatotību, kā arī savlaicīgu un kvalitatīvu likumprojektu apspriešanu ar iesaistītajām pusēm.