Artūrs Ernštreits, Visma
Foto: Publicitātes foto
Pēdējo piecu gadu laikā dažādas būtiskas nodokļu izmaiņas veiktas 49 reizes, tā ir saskaitījusi Latvijas Republikas grāmatvežu asociācija. Piemēram, likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pēdējos četros gados vien ir mainīts 11 reizes, un oktobrī to darīs atkal. Protams, lai attīstītos, izmaiņas nodokļu sistēmā ir nepieciešamas, taču vai tiešām ir nepieciešams šāds "ritms"?

Turklāt izmaiņas likumos tiek pieņemtas īsi pirms to stāšanās spēkā, līdz ar to pietrūkst laika, lai izmaiņām spētu kvalitatīvi sagatavoties. Tas nozīmē, ka grāmatvežiem un IT sistēmu izstrādātājiem ir vidēji tikai viens mēnesis, lai pielāgotu sistēmas jaunajām prasībām. Ar mēnesi nepietiek, lai iepazītos ar izmaiņām, pielāgotu sistēmas, grāmatveži varētu iziet apmācības, pārveidotu savu uzskaiti un pielāgotos jaunajām atskaitēm. IT sistēmu izstrādātāji un grāmatveži nav studenti, kam jāsēž pa naktīm apgūstot apjomīgu un pēdēja brīdī izziņotu informāciju!

Darbs pie izmaiņām pēdējā brīdī var radīt kļūdas sagatavotajos datos un atskaitēs. Ja izmaiņas stātos spēkā vismaz četrus mēnešus pēc to apstiprināšanas, tad par tām varētu savlaikus informēt grāmatvežus un uzņēmējus, kuri tad varētu ar tām rūpīgi iepazīties un pārdomāti sagatavoties. Šobrīd ir tā, ka visiem iesaistītajiem ir daudz neskaidrību, nevajadzīga stresa, kļūdas un vairākkārt jāpārdara darbs. Turklāt atbildīgās institūcijas nespēj izmaiņas savlaikus paskaidrot, un nereti skaidrojumi atkārtoti mainās. Uzņēmēji tā iespaidā ir sadalījušies divās frontēs – vieni izmaiņas ievieš novēloti, gaidot to pēdējo, "īsto" versiju un skaidrojumus; citi cenšas savlaikus visu ieviest, bet ir spiesti atkārtoti iedziļināties problemātikā, jo interpretācija un skaidrojumi mainās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!