Ir rudens, priekšvēlēšanu rudens. Priekšvēlēšanu kaujas sasniegušas arī tā saukto ātro kredītu nozari. Politiķu priekšvēlēšanu programmās parādās iniciatīvas no ātro kredītu pakalpojumu ierobežošanas līdz reklāmas aizliegumiem (JKP, KPV.LV, Progresīvie), Saeimas komisijās strauji tiek virzītas izmaiņas nozares regulācijā vēl pirms vēlēšanām (LRA). Vai šīs izmaiņas ir pārdomātas un vai ar to strauju ieviešanu neatveram kādu jaunu Pandoras lādi un kā interesēs tas ir?
Nestrādāju ātro kredītu kompānijā, neesmu tās klients vai kādas politiskās partijas biedrs. Vēlos paraudzīties uz aktualizēto tēmu no tirgus ekonomikas un patērētāja interešu viedokļa.
Sākšu ar kontekstu, jo neesmu pārliecināts, ka visi vienādi saprotam, kas īsti ir šie izslavētie "ātrie kredīti", "laupītāju procenti" un šo kredītu izsniedzēji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
