Mārtiņš Āboliņš, Citadele banka
Foto: LETA
Pašlaik viens no Latvijas tautsaimniecības balstiem ir meža nozare, kas 2016. gadā iekšzemes kopproduktā deva 5-6%. Nedrīkst aizmirst arī par multiplikatīvo efektu, jo nozare nodrošina dažādu ar to saistītu uzņēmumu darbību. Turklāt mežu nozare ir viena no divām (kopā ar lauksaimniecību) lielajām nozarēm, kas savā darbībā balstās uz Latvijā pieejamo dabas resursu izmantošanu.

Vai tas ir labi vai slikti, ka valsts ekonomikā tik liela nozīme ir tradicionālai nozarei, kas pastāv jau gadu simtiem? Mēs taču gribam lepoties ar, piemēram, informācijas tehnoloģiju straujo attīstību! Tomēr, objektīvi vērtējot, IT pienesums ir tikai aptuveni piektā daļa no mežu nozares devuma.

Uzskatu, ka situācija ir gluži normāla, jo katrai valstij jāizmanto tie resursi, kas tai pieder. Naftas vai dabasgāzes mums nav, bet mežu platību un koksnes krājas īpatsvars ir lielāks nekā vidēji Eiropā. Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā, un mežu mums ir vairāk nekā kaimiņvalstīs Igaunijā, kas ir mazāka nekā Latvija, un Lietuvā, kas ir blīvāk apdzīvota un mazāk mežaina. Protams, šis resurss ir racionāli jāizmanto, jāsaimnieko ilglaicīgi un jārīkojas līdzīgi tam, kā pēc Otrā pasaules kara darīja Somija. Tur mežu nozares attīstība bija viens no galvenajiem iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas instrumentiem. Tikai vēlāk parādījās "Nokia" (kuru, starp citu, meža nozare pārdzīvoja) un citas augsto tehnoloģiju kompānijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!