Patiesība ir tāda, ka regula nav mehānisms, kā panākt uzņēmēju atbrīvošanos no būtiskiem datiem, bet gan nepārprotams un neatliekams aicinājums apzināt un sakārtot uzkrātos datus, efektivizējot uzņēmuma darbību un parūpējoties, ka netiek aizskarts klientu privātums.
Ne vienu vien mārketinga darbinieku satrauca laiks pēc 25. maija – kā turpmāk sazināties un uzrunāt klientus, lai tas netiek kvalificēts kā regulas pārkāpums? Vispirms ir jāsaprot, ka ne mārketingu, ne komunikāciju kā tādu datu regula neatceļ, un tāpat arī netiek aizliegts izmantot personu datus. Nav arī no dienaskārtības izņemta iespēja personu uzrunāt caur tiešā mārketinga kanāliem – īsziņām vai e-pastu. Lielais jautājums ir – kādus datus mēs uzglabājam un kādam mērķim? Patiesībā liela daļa uzņēmumu, it īpaši mārketinga nodaļas, gadu gaitā ir "apaugušas ar datiem" – tiek uzglabāta ikdienā nevajadzīga un neizmantojama informācija. Taču regula paredz, ka uzņēmumi uzglabā tikai to informāciju, kas ir nepieciešama to darbībai, kā arī to informāciju, par kuras uzglabāšanu un apstrādāšanu fiziska persona ir devusi savu piekrišanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
