Uzņēmumi, kas pelna ar dažāda veida īstermiņa kredītu izsniegšanu, pagājušā gada nogalē Latvijas iedzīvotājiem kopumā bija aizdevuši vairāk nekā 600 miljonus eiro – tas ir gandrīz divtik daudz kā pirms četriem gadiem (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pārskats par nebanku kreditēšanas tirgu). Šis ir augošs bizness, par ko liecina aizvien jaunu uzņēmumu iesaiste aizdevumu izsniegšanā, kā arī no jauna izsniegto kredītu apjoms – tas aug vidēji par 10% ik gadu (pēdējo piecu gadu laikā neliels samazinājums bija tikai 2014. gadā). Daudzu aizņēmēju prātos pēdējo gadu laikā ir nostabilizējusies savāda pārliecība, ka, t.s., "ātrie kredīti" – tas ir lētāk, vienkāršāk un pieejamāk, nekā aizņēmums bankā. Šis ir pašos pamatos greizs priekšstats, ko cita starpā ir centušies kultivēt arī daži nebanku aizdevēji.
Reklāmās bieži vien redzam, ka banku un baņķieru risinājumi tiek apzināti parādīti kā pārāk konservatīvi un it kā patiesībai neatbilstoši. Elementāra loģika mums gan saka priekšā, – ja bankas patiešām būtu neizdevīgāks finansējuma avots, šodienas asās konkurences apstākļos tās diez vai spētu saglabāt savu klientu bāzi (jāatzīst gan, ka nebanku aizdevēji ir motivējuši bankas kļūt ērtākām patēriņa kreditēšanā).
Patiesība ir gluži pretēja skanīgajām reklāmām – banku piedāvājums parasti ir izdevīgāks, taču ne visi potenciālie aizņēmēji to apzinās. Īsumā par faktiem, kas atšķir īstermiņa kredītdevēju piedāvājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
