Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008. gada vasarā sākās ar ASV bankas "Lehman Brothers" bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši jau desmit gadi, un šajā sakarā arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze jau drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt. Turpmāk rakstā atbildes, kāpēc Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir atšķirīga nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Šobrīd Latvija jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā tikko novērtēta starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē.
Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla ietvaros notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas – svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts, realizējot attiecīgu fiskālo un monetāro politiku, cikla ietvaros var šīs svārstības mīkstināt – augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja šī regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par ekonomikas krīzēm.
Iepriekšējā ekonomiskā krīze pasaulē, un īpaši Latvijā, bija saistīta ar straujas izaugsmes laikā vēl papildu īstenotu stimulējošu politiku, kad zemās procentu likmes veicināja strauju kreditēšanas attīstību gan pasaulē, gan Eiropas Savienībā (ES), gan īpaši Latvijā, kad pēc valsts pievienošanās ES ievērojami pieauga investoru konfidence un pārliecība par ieguldījumu drošību Latvijā. Diemžēl neatbilstošas ekonomiskās politikas rezultātā kapitāls ieplūda galvenokārt neražojošajos sektoros, izveidojot ekonomikā nopietnas nesabalansētības un atkarību no ārvalstu kredītresursu plūsmas. Strukturālās problēmas pastiprināja procikliskā fiskālā politika, kas straujā IKP pieauguma laikā pieļāva valsts budžeta deficītu, tālāk veicinot ekonomikas pārkaršanu un palielinot ievainojamību pret ārējiem šokiem. Straujais ārvalstu aizņemtā kapitāla pieaugums, īpaši nekustamā īpašuma sektorā, izraisīja strauju nekustamā īpašuma cenu kāpumu, inflāciju, darba samaksas strauju pieaugumu, ļoti augstu tekošā konta deficītu un vispārēju ekonomikas pārkaršanu. 2008. gadā, iestājoties pasaules ekonomikas krīzei, ārvalstu kredītlīdzekļu plūsma uz Latviju krasi apsīka, izraisot maksājumu bilances krīzi. Budžeta ieņēmumiem strauji samazinoties un finanšu problēmās nonākot vienai no lielākajām bankām, Latvija bija spiesta lūgt starptautisko finanšu institūciju palīdzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
