Mazumtirdzniecības izaugsme un tās pieauguma tempu izmaiņas ir diezgan tiešs ekonomikas attīstības un kopējā valsts iedzīvotāju noskaņojuma radītājs. Šis gads ir iezīmējis jaunus virzienus un tendences gan pircēju paradumos, gan tirgus kopējā attīstībā – atzīmējami daudzi būtiski jaunumi jau šogad un gaidāmi lieli, ambiciozi nozares plāni tuvākajos gados. Apkopojot nozares ekspertu novērtējumu "Maxima mazumtirdzniecības kompasā" un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistikas datus, redzams, ka nozare līdz ar valsts izaugsmi stabili aug, tāpat mainās iedzīvotāju paradumi. Kas ir būtiskākie nozares izaugsmes dzinuļi šī gada otrajā ceturksnī un kāds ir šī brīža Latvijas pircēju profils?
Šobrīd valsts ekonomikas stāvoklis uzlabojas un iedzīvotāju labklājības līmenis turpina pieaugt. Šī gada jūnijā bezdarba līmenis valstī sasniedza 7,5%, kas ir zemākais rādītājs teju 10 gadu laikā. Tāpat vairākos pētījumos ir izcelta bezdarba līmeņa ietekme uz iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi. 2017. gadā CSP veiktajā apsekojumā "Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem" uzrādīts, ka kopš 2013. gada iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir cēlusies Rīgā, Zemgales un Vidzemes reģionos, bet nedaudz pazeminājusies Latgales un Kurzemes reģionos. Ņemot vērā, ka algu līmenis ir viens no faktoriem, kas nosaka iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi, zemāko apmierinātības rādītāju reģionos noskaņojums potenciāli var mainīties uz pozitīvo pusi, jo, pēc CSP datiem, Latgales un Kurzemes reģionos reģistrētais algu pieaugums šī gada otrajā ceturksnī ir 12,5% un 13,9% attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tāpat vidējais reģistrētais algu pieaugums valstī, pēc CSP datiem, šī gada otrajā ceturksnī sasniedza gandrīz 10%. Savukārt, ja pagājušā gadā pēc "Maxima mazumtirdzniecības kompass" veiktās aptaujas aptuveni 30% valsts iedzīvotāju atzina, ka viņu ienākumi ir palielinājušies, tad šogad pirmajā pusgadā to atzina jau 44% iedzīvotāju.
Šo pozitīvo tendenču ietekmē arī mazumtirdzniecība turpina stabilu pieaugumu. Jaunu tirdzniecības platību potenciāls Latvijā vēl aizvien ir liels, vidējā tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju valstī ir 1,05 kvadrātmetri, kas ir zem vidējiem rādītājiem Eiropā un mazākais starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Beļģijā uz vienu iedzīvotāju ir 1,67 kvadrātmetri. Šo potenciālu Latvijā izmanto pārtikas veikalu tīkli un tirdzniecības centri, atverot arvien jaunas tirdzniecības platības, piemēram, tirdzniecības parka "Alfa" paplašināšanās. Tāpat aktīvi tiek būvēti jauni tirdzniecības centri, šobrīd aktuālākie – vasaras beigās atklātais "Ikea", nākamā gada pavasarī plānotā tirdzniecības centra "Akropole" atvēršana un Piņķos plānotā "outlet" veikalu pilsēta ar kopējo platību 24 000 kvadrātmetru.
Ņemot vērā iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos, mainās arī šī brīža Latvijas pircēju profils, un to var vērot, pētot iedzīvotāju iepirkšanās paradumus. Jau ilgstoši vispopulārākā iepirkšanās vieta ir lielveikali, tomēr vismaz trešdaļa iedzīvotāju savu ikdienas pirkumu veikšanai dodas uz mazajiem piemājas veikaliem un tirgu. Ja tirgus popularitāti nosaka sezonāli pieejamie produkti, tad mazo veikalu popularitāti iezīmē jauna tendence – koncepta veikalu "convenience store" jeb mazā formāta veikalu ar īpašu sortimentu ienākšana Latvijas tirgū. Šāds formāts ir piemērots steidzīgajam pilsētniekam, kuram "laiks ir nauda" un ir svarīgi ātri iegādāties tieši tajā brīdī nepieciešamās preces.
Lai arī pircēju vēlmes un vajadzības ir dažādas, neatkarīgi no vecuma grupas iezīmējas vienots kritērijs veikala izvēlē. Nemainīga vērtība visiem pircējiem ir izdevīgs cenas piedāvājums. Jaunāka gada gājuma pircējiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem viens no galvenajiem kritērijiem ir patstāvīgi zemākā cena vai vislielākā atlaide, bet vecāka gada gājuma pircējiem vecumā no 64 līdz 74 gadiem – biežas akcijas. Attiecībā uz citiem kritērijiem, gados jaunākiem pircējiem svarīgākais ir laiks, ko viņi pavada iepērkoties, tādēļ viņiem būtiskāk ir tas, lai veikals būtu tuvu pie mājām, darba vai pa ceļam uz mājām vai darbu. Turpretī gados vecāki pircēji biežāk sagaida laipnu apkalpošanu, kas nozīmē, ka veikaliem jāspēj nodrošināt ātru apkalpošanu, nezaudējot apkalpošanas kvalitāti.
Pārsvarā visi pircēji norāda, ka vēlas, lai veikalā būtu pieejami sezonālie produkti, kas ir ražoti Latvijā, kā arī arvien vairāk iedzīvotāju izvērtē, vai produkti ir veselīgi un iepazīstas ar to sastāvu – pēta, vai produkti ir ar zemāku tauku saturu, izvērtē cukura daudzumu, kā arī vai produkti nesatur e-vielas vai krāsvielas. Arvien vairāk pircēju, pamanot jaunus produktus, labprāt tos iegādājas, lai izmēģinātu, tāpat palielinās pieprasījums pēc veģetāriešiem un vegāniem domātas produkcijas.
Raugoties uz faktoriem, kas ietekmē mazumtirdzniecības tirgus attīstību, prognozējam gan stabilu šī gada noslēgumu, gan arī 2019. gadu. Šī gada beigās paredzam nelielu pieaugumu pārtikas inflācijas tempos, kas ir saistīti ar graudaugu salīdzinoši zemo šī gada ražu, kas ietekmēs ne tikai maizes un citu miltu izstrādājumu cenas, bet skars arī citas preču kategorijas, kurās tiek izmantoti graudaugi.
Kopumā Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis un valsts ekonomiskie rādītāji norāda uz optimistisku 2019. gadu. Iedzīvotāju iepirkšanās paradumi turpinās pamazām mainīties, tādēļ ar interesi sekosim līdzi tendencēm kopējās mazumtirdzniecības nozares attīstībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
