Mazumtirdzniecības izaugsme un tās pieauguma tempu izmaiņas ir diezgan tiešs ekonomikas attīstības un kopējā valsts iedzīvotāju noskaņojuma radītājs. Šis gads ir iezīmējis jaunus virzienus un tendences gan pircēju paradumos, gan tirgus kopējā attīstībā – atzīmējami daudzi būtiski jaunumi jau šogad un gaidāmi lieli, ambiciozi nozares plāni tuvākajos gados. Apkopojot nozares ekspertu novērtējumu "Maxima mazumtirdzniecības kompasā" un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistikas datus, redzams, ka nozare līdz ar valsts izaugsmi stabili aug, tāpat mainās iedzīvotāju paradumi. Kas ir būtiskākie nozares izaugsmes dzinuļi šī gada otrajā ceturksnī un kāds ir šī brīža Latvijas pircēju profils?
Šobrīd valsts ekonomikas stāvoklis uzlabojas un iedzīvotāju labklājības līmenis turpina pieaugt. Šī gada jūnijā bezdarba līmenis valstī sasniedza 7,5%, kas ir zemākais rādītājs teju 10 gadu laikā. Tāpat vairākos pētījumos ir izcelta bezdarba līmeņa ietekme uz iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi. 2017. gadā CSP veiktajā apsekojumā "Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem" uzrādīts, ka kopš 2013. gada iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir cēlusies Rīgā, Zemgales un Vidzemes reģionos, bet nedaudz pazeminājusies Latgales un Kurzemes reģionos. Ņemot vērā, ka algu līmenis ir viens no faktoriem, kas nosaka iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi, zemāko apmierinātības rādītāju reģionos noskaņojums potenciāli var mainīties uz pozitīvo pusi, jo, pēc CSP datiem, Latgales un Kurzemes reģionos reģistrētais algu pieaugums šī gada otrajā ceturksnī ir 12,5% un 13,9% attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tāpat vidējais reģistrētais algu pieaugums valstī, pēc CSP datiem, šī gada otrajā ceturksnī sasniedza gandrīz 10%. Savukārt, ja pagājušā gadā pēc "Maxima mazumtirdzniecības kompass" veiktās aptaujas aptuveni 30% valsts iedzīvotāju atzina, ka viņu ienākumi ir palielinājušies, tad šogad pirmajā pusgadā to atzina jau 44% iedzīvotāju.
Šo pozitīvo tendenču ietekmē arī mazumtirdzniecība turpina stabilu pieaugumu. Jaunu tirdzniecības platību potenciāls Latvijā vēl aizvien ir liels, vidējā tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju valstī ir 1,05 kvadrātmetri, kas ir zem vidējiem rādītājiem Eiropā un mazākais starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Beļģijā uz vienu iedzīvotāju ir 1,67 kvadrātmetri. Šo potenciālu Latvijā izmanto pārtikas veikalu tīkli un tirdzniecības centri, atverot arvien jaunas tirdzniecības platības, piemēram, tirdzniecības parka "Alfa" paplašināšanās. Tāpat aktīvi tiek būvēti jauni tirdzniecības centri, šobrīd aktuālākie – vasaras beigās atklātais "Ikea", nākamā gada pavasarī plānotā tirdzniecības centra "Akropole" atvēršana un Piņķos plānotā "outlet" veikalu pilsēta ar kopējo platību 24 000 kvadrātmetru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
