Tomēr, ja uzņēmumu spēja aizņemties šobrīd ir sasniegusi vienu no augstākajiem punktiem, tad vēlme to darīt – raksturojama kā visai mērena. Piesardzīgums un apdomība, protams, ir apsveicamas īpašības, taču, ņemot vērā, ka ekonomika ir cikliska un tās augšupeja drīz sasniegs augstāko punktu, šis, iespējams, ir pēdējais brīdis, lai investētu uzņēmuma attīstībā un sagatavotos ekonomikas atdzišanai.
Lūkojoties, kas visbūtiskāk ietekmējis uzņēmumu spēju aizņemties, jāteic, ka tie nenoliedzami ir iekšējie faktori – pašu uzņēmumu attīstība, uzkrātais kapitāls, salīdzinoši lielāka stabilitāte, kas jāvērtē kontekstā ar globālajā ekonomikā notiekošo. Visstraujāko izaugsmi piedzīvojuši tie uzņēmumi, kas darbojas eksportējošās nozarēs. Vai tie būtu Eiropas, Āzijas vai Amerikas tirgi, ekonomika tajos ir pietiekami labi attīstījusies, lai pieprasījums augtu, un līdz ar to eksportējošiem uzņēmumiem palielinās arī iespējas realizēt savu saražoto. Tas ietekmējis daudzu uzņēmumu lēmumu par investīcijām turpmākajā attīstībā, apzinoties to ne tikai kā vēlmi, bet arī vitālu nepieciešamību uzņēmuma dzīvotspējai nākotnē. Daļa uzņēmēju saprot, ka tie, kuri ir diversificējuši savus eksporta tirgus, ir izdevīgākā pozīcijā – jo daudzveidīgāks un ģeogrāfiski plašāks eksporta tirgus, jo vairāk nosegti iespējamie nākotnes riski. Savukārt, ja uzņēmums paliek vienā attīstības punktā, izaugsme apstājas, kas secīgi samazina konkurētspēju.