Santa Purgaile: Latvijas uzņēmēji neapzinās, ka šobrīd ir īstais brīdis investēt attīstībā  (19)

Tomēr, ja uzņēmumu spēja aizņemties šobrīd ir sasniegusi vienu no augstākajiem punktiem, tad vēlme to darīt – raksturojama kā visai mērena. Piesardzīgums un apdomība, protams, ir apsveicamas īpašības, taču, ņemot vērā, ka ekonomika ir cikliska un tās augšupeja drīz sasniegs augstāko punktu, šis, iespējams, ir pēdējais brīdis, lai investētu uzņēmuma attīstībā un sagatavotos ekonomikas atdzišanai.

Lūkojoties, kas visbūtiskāk ietekmējis uzņēmumu spēju aizņemties, jāteic, ka tie nenoliedzami ir iekšējie faktori – pašu uzņēmumu attīstība, uzkrātais kapitāls, salīdzinoši lielāka stabilitāte, kas jāvērtē kontekstā ar globālajā ekonomikā notiekošo. Visstraujāko izaugsmi piedzīvojuši tie uzņēmumi, kas darbojas eksportējošās nozarēs. Vai tie būtu Eiropas, Āzijas vai Amerikas tirgi, ekonomika tajos ir pietiekami labi attīstījusies, lai pieprasījums augtu, un līdz ar to eksportējošiem uzņēmumiem palielinās arī iespējas realizēt savu saražoto. Tas ietekmējis daudzu uzņēmumu lēmumu par investīcijām turpmākajā attīstībā, apzinoties to ne tikai kā vēlmi, bet arī vitālu nepieciešamību uzņēmuma dzīvotspējai nākotnē. Daļa uzņēmēju saprot, ka tie, kuri ir diversificējuši savus eksporta tirgus, ir izdevīgākā pozīcijā – jo daudzveidīgāks un ģeogrāfiski plašāks eksporta tirgus, jo vairāk nosegti iespējamie nākotnes riski. Savukārt, ja uzņēmums paliek vienā attīstības punktā, izaugsme apstājas, kas secīgi samazina konkurētspēju.

Nepieciešamību pēc straujākas uzņēmumu attīstības apliecina arī statistika – Latvijas ražojošie uzņēmumi teju ir sasnieguši maksimālās ražošanas jaudas, tāpēc turpināt darbu ierastajā tempā un manierē pavisam drīz kļūs neiespējami. Līdz šim Baltijā darbaspēka izmaksas bijušas salīdzinoši zemas, tāpēc Baltijas valstu uzņēmēji starptautiskajā tirgū konkurēja ar zemāku produkcijas pašizmaksu. Šobrīd, kad darbaspēku izmaksas ir gandrīz sasniegušas Eiropas līmeni, strauji jāmeklē veidi, kā celt konkurētspēju. Diemžēl Latvijā jau ilgus gadus ieguldījumi uzņēmumu attīstībā, tehnoloģiskajā izaugsmē un automatizācijas procesā ir visai nelieli. Kā rāda statistika, arī šobrīd investīcijas uzņēmumu ilgtermiņa attīstībā, piesaistot ārējos finanšu resursus, salīdzinot ar uzņēmēju ambīcijām, ir nesamērīgi mazas.

Tas savukārt aktualizē kādu ne tik pozitīvu Latvijas uzņēmēju raksturiezīmi – nevēlēšanos sadarboties ar līdzinvestoriem un piesaistīt papildu kapitālu. Investīciju un riska kapitāla fondiem līdzekļu netrūkst, taču uzņēmēji nav gatavi ielaist savā uzņēmumā kādu "no ārpuses", galvenokārt emocionālu apsvērumu vadīti. Tāpat nereti daudziem trūkst izpratnes, ko īsti nozīmē riska kapitāla piesaistīšana: lielākoties redz tikai iespējamos riskus, nevis potenciālos ieguvumus, un, domājot par investīcijām uzņēmuma attīstībā, lielākā daļa priekšroku dod tieši aizņēmumam bankā. Par atvieglojumu vietējiem uzņēmējiem banku spēja kreditēt uzņēmumus Latvijā nav būtiski mainījusies: vadošo banku kapitāls ir pietiekamā līmenī, tās strādā ar stabilu peļņu. Noslēdzoties "Luminor" konsolidācijas procesam, četri galvenie spēlētāji banku sektorā Latvijā nodrošina vairāk nekā 90% kredītu pieejamību vietējiem uzņēmējiem. Jāpiebilst gan, ka, lai gan vēlme izsniegt kredītus ir augsta un bankas vēlas atbalstīt vietējās ekonomikas izaugsmi, banku sektors vienmēr ir bijis viens no visvairāk regulētajiem. Ar katru gadu gan starptautiskie, gan nacionālie regulējumi kļūst aizvien stingrāki, un aizņēmēji, viņu finanšu veselības rādītāji, finanšu darījumi un ienākumu plūsma tiek izvērtēti arvien rūpīgāk. Turklāt to ietekmē arī ēnu ekonomika, kas banku iespēju izsniegt kredītus konkrētai sabiedrības grupai samazina.

Cits iemesls, kas būtiski ietekmē uzņēmēju vēlmi piesaistīt papildu finansējumu, joprojām ir arī piesardzība. Daudziem vēl joprojām atmiņā ir 2008.–2010.gads, kad globālā ekonomika piedzīvoja vērienīgu satricinājumu. Turklāt šobrīd pasaulē vējo tirdzniecības karu draudi starp ASV un Austrumiem, spēkā esošās sankcijas rada nedrošību, tāpēc savā ziņā šīs bailes ir saprotamas. Tajā pašā laikā jau vairākus gadus tirgus rādītāji ir ar pozitīvu bilanci, ekonomika aug, un šis ir laiks, kad uzkrāt kapitālu, piesaistīt investīcijas un ieguldīt attīstībā, tādējādi jau laikus sagatavojoties neizbēgamam ekonomikas lejupslīdes posmam nākotnē.

Rezumējot jāteic, ka šobrīd izpildās visi priekšnosacījumi, lai Latvijas uzņēmējdarbība veiksmīgi attīstītos un būtu starptautiski konkurētspējīga. Uzņēmējiem ir pieejamas dažādas atbalsta programmas, gan finanšu attīstības institūcijas "Altum" garantijas un paralēlie aizdevumi, gan banku aizdevumi un dažādi citi atbalsta rīki; tāpat kopš šī gada uzņēmumu attīstībā reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokļiem, kas kalpo par papildu motivāciju. Šos instrumentus gudri izmantojot, pastāv liela iespēja, ka pieaugs to uzņēmumu skaits, kas attīsta ražošanu, paplašina produktu klāstu un iziet jaunos eksporta tirgos, tādējādi vairojot gan savu, gan valsts turību. Protams, teikt "spied gāzi grīdā" būtu par skaļu, jo lēmumi jāpieņem apdomīgi, lai cik labvēlīgi būtu ārējie apstākļi. Tomēr viena no gudra uzņēmēja pazīmēm ir spēja domāt ilgtermiņā un izvērtēt, kādas investīcijas ir luksuss, bet kādas patiešām nepieciešamas jau šodien, lai rītdiena būtu nodrošināta.