Latvijā trīs līmeņu pensiju sistēma tika ieviesta 2001. gadā, un tās dalībnieks ir katrs Latvijas iedzīvotājs, kurš sistēmas ieviešanas brīdī, 2001. gada 1. jūlijā, nebija sasniedzis 30 gadu vecumu. Savukārt tie, kas šajā datumā bija 30-49 gadus veci, pensiju 2. līmenim varēja pievienoties brīvprātīgi. No pensiju 1. līmenī iemaksātajiem nodokļiem tiek maksātas pensijas šī brīža pensiju saņēmējiem – kopš 2016. gada tie ir 14% no bruto algas. Savukārt pensiju 2. līmenī tiek novirzītas sociālās apdrošināšanas iemaksas 6% apmērā no bruto algas. Šo naudu pārvalda un finanšu tirgū peļņas gūšanai iegulda katra paša izvēlēts pārvaldītājs, un tā uzkrājas pensijai vecumdienās. 3. pensiju līmenis ir brīvprātīgas iemaksas privātajos pensiju fondos.
No pensiju 2. līmeņa ieguldījumu ienesīguma tiešā veidā ir atkarīgs pensijas apmērs, kādu saņemsim vecumdienās, tāpēc tieši šim aspektam ir jābūt būtiskākajam faktoram, pēc kā vērtēt pensiju 2. līmeņa pārvaldītājus. Ikdienā katrs no mums veic neskaitāmus salīdzinājumus. Veikalā salīdzinām preču cenas – cenu par vienību, cenu par kilogramu, automašīnas salīdzinām pēc degvielas patēriņa, mobilo sakaru tarifus salīdzinām pēc cenas un piedāvāto megabaitu un gigabaitu apjoma utt. Tāpēc ir visnotaļ neizprotami, kāpēc tik ļoti maz iedzīvotāju pensiju plāna izvēlē kā primāro min ienesīgumu.
Ienesīguma rādītāji nosaka, cik daudz naudas pensiju plānā iemaksātais kapitāls spēs nopelnīt līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim. Ienesīguma nozīmīgumu var ilustrēt ar vienkāršu piemēru: Ja mūsu ieguldījums ir 1000 eiro, tad ar 2% ienesīgumu pēc 30 gadiem mūsu naudiņa būs pieaugusi līdz 1811 eiro, ar 4% ienesīgumu – līdz 3243 eiro, bet ar 6% – līdz 5743 eiro. Ja salīdzinām 1811 eiro un 5743 eiro – starpība ir milzīga. Turklāt pieaugot gadu skaitam līdz pensionēšanās vecumam un pieaugot ieguldījuma summai – ienesīguma procentu apmēram ir vēl jo lielāka nozīme.
Viens no skaidrojumiem, kāpēc cilvēki neanalizē pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju plānu izdevīgumu, vēl nesenā pagātnē bija tas, ka bankas bija gatavas piedāvāt labākus nosacījumus citiem saviem pakalpojumiem, ja cilvēks izvēlējās tieši šīs bankas piedāvāto pensiju plānu. Taču līdz ar nesenām likuma izmaiņām šāda prakse ir aizliegta.
Vēl viens iemesls varētu būt arī pensiju 2. līmeņa plānu vēsturiski zemais ienesīgums, kas nereti atpaliek no inflācijas pieauguma valstī. Latvijā populārākie pensiju plāni, kuru pārvaldībā šobrīd ir 77% visu otrā pensiju līmeņa aktīvu (dati šī gada 30. septembrī) un kuri darbojas jau kopš 2. pensiju līmeņa ieviešanas, līdz šim nodrošinājuši vidēji 3,52% ienesīgumu gadā. Tikmēr patēriņa cenu indekss šajā laika periodā ir pieaudzis par 3,87% gadā. Tas nozīmē, ka līdzekļi šajos pensiju plānos katru gadu ir zaudējuši vidēji 0,35% pirktspējas. Tātad, ar 2003. gada janvārī ieguldītu 1 eiro šodien var nopirkt par 5,6% mazāk nekā 2003. gadā.
Ja sākotnēji līdzekļu apmērs 2. pensiju līmenī katram cilvēkam bija neliels, tad daļai cilvēku šobrīd tas sasniedzis vērā ņemamu apjomu. Šie līdzekļi ir paredzēti, lai nodrošinātu labāku dzīves līmeni vecumdienās. Ja ienesīgums ir zems vai zemāks par inflāciju, pensiju 2. līmeņa pārvaldītājs ir jāmaina.
Pensiju plānu ienesīgumu var viegli pārskatīt vietnē www.manapensija.lv. Savu pensijas 2. līmeņa pārvaldītāju katrs Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks var mainīt vienu reizi kalendārajā gadā, savukārt divas reizes kalendārajā gadā var mainīt viena un tā paša līdzekļu pārvaldītāja pārvaldītos ieguldījumu plānus. Otrā līmeņa pārvaldītāja maiņu var veikt, aizpildot iesniegumu vietnē www.latvija.lv vai klātienē jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
