Latvijā trīs līmeņu pensiju sistēma tika ieviesta 2001. gadā, un tās dalībnieks ir katrs Latvijas iedzīvotājs, kurš sistēmas ieviešanas brīdī, 2001. gada 1. jūlijā, nebija sasniedzis 30 gadu vecumu. Savukārt tie, kas šajā datumā bija 30-49 gadus veci, pensiju 2. līmenim varēja pievienoties brīvprātīgi. No pensiju 1. līmenī iemaksātajiem nodokļiem tiek maksātas pensijas šī brīža pensiju saņēmējiem – kopš 2016. gada tie ir 14% no bruto algas. Savukārt pensiju 2. līmenī tiek novirzītas sociālās apdrošināšanas iemaksas 6% apmērā no bruto algas. Šo naudu pārvalda un finanšu tirgū peļņas gūšanai iegulda katra paša izvēlēts pārvaldītājs, un tā uzkrājas pensijai vecumdienās. 3. pensiju līmenis ir brīvprātīgas iemaksas privātajos pensiju fondos.
No pensiju 2. līmeņa ieguldījumu ienesīguma tiešā veidā ir atkarīgs pensijas apmērs, kādu saņemsim vecumdienās, tāpēc tieši šim aspektam ir jābūt būtiskākajam faktoram, pēc kā vērtēt pensiju 2. līmeņa pārvaldītājus. Ikdienā katrs no mums veic neskaitāmus salīdzinājumus. Veikalā salīdzinām preču cenas – cenu par vienību, cenu par kilogramu, automašīnas salīdzinām pēc degvielas patēriņa, mobilo sakaru tarifus salīdzinām pēc cenas un piedāvāto megabaitu un gigabaitu apjoma utt. Tāpēc ir visnotaļ neizprotami, kāpēc tik ļoti maz iedzīvotāju pensiju plāna izvēlē kā primāro min ienesīgumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
