Reinis Bērziņš: Kāpēc pašmāju uzņēmējiem ne vienmēr izdodas īstenot biznesa ieceres  (6)

Taču tieši šobrīd uzņēmumu izaugsmei paveras tik plašas iespējas kā nekad agrāk. Ja uzņēmums nav tādā attīstības ciklā, lai saņemtu bankas kredītu, ir daudz citu iespēju, kā gūt nepieciešamo atbalstu. Pats galvenais – lai esošā vai topošā uzņēmēja ideja būtu dzīvotspējīga. Tas ir svarīgi gan bankām, gan "Altum".

Nevar teikt, ka Latvijas uzņēmēji būtu ļoti pasīvi izaugsmes projektu īstenošanā: tiešajos aizdevumos vien "Altum" pagājušogad noslēgti jauni darījumi 55 miljonu eiro apmērā, bet kopējais "Altum" aktīvais portfelis šobrīd sasniedz jau pusmiljardu eiro, kuru veido gan tiešie aizdevumi, gan garantijas un riska kapitāls. Turklāt ik gadu uzņēmumu skaits, kuri iesniedz savu pieteikumu ārējam finanšu atbalstam, aug – pagājušogad "Altum" izsniegti ap 1200 jaunu aizdevumu. Un tomēr uzņēmēju loks, kuri, neraugoties uz labu uzņēmuma finanšu veselību, atturas no investīcijām uzņēmuma attīstībā piesardzības dēļ, joprojām ir liels. Par to liecina arī Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indeksa uzņēmējdarbības segmentam rezultāti – spēja aizņemties ir krietni lielāka nekā vēlme to darīt.

Te nu man jāsaka – ja visi uzņēmuma rādītāji pieļauj investīcijas attīstībā, bet uzņēmējs saka "nē" izaugsmei, jo mazliet baidās, viņš nav līdz galam uzņēmējs. Jo tā jau ir tā māksla – saprast, kurā brīdī tavam uzņēmumam ir jāsper solis uz priekšu, lai attīstība nākotnē neapstātos. Tā ir māka īstajā brīdī uzņemties atbildību, riskēt tad, kad tas ir nepieciešams un kad ir jāizmanto brīdis. Var jau priecāties – "cik labi, nekad neesmu aizņēmies", bet vienmēr jāatceras: Latvijā ir tikai divi miljoni iedzīvotāju un, ja vien tu nestrādā ļoti specifiskā jomā, ir daudz citu spēlētāju, bet potenciālo klientu loks – stipri ierobežots. Visiem, kuri grib augt, eksports jāuztver kā nepieciešamība, nevis luksuss, jo apstāties tajā punktā, kur uzņēmums jūtas komfortabli, nozīmē nobremzēt attīstību nākotnē.

Lūkojoties uz uzņēmēju rīcībā esošo pieejamo finanšu atbalsta instrumentu klāstu, jāatzīst, ka tas nekad nav bijis tik plašs kā šobrīd. "Altum" vien uzņēmējiem piedāvā trīs dažādus atbalsta virzienus – garantijas banku aizdevumiem, tiešos aizdevumus, kā arī riska kapitālu. Ja, piemēram, banka saka uzņēmējam – tavs projekts ir labs, bet tev ir pārāk mazs nodrošinājums vai nepietiekama pieredze – to iespējams risināt ar "Altum" garantiju līdz pat 80% apmērā no darījuma summas. Savukārt, ja nepieciešams aizdevums, arī to izsniedz "Altum", turklāt fakts, ka projekts ir riskants vai uzņēmējam ir nepilnīgs nodrošinājums, nebūs šķērslis – valsts finanšu atbalsta institūcijai ir gana daudz Eiropas Savienības fondu līdzekļu, kas paredzēti tieši riska segumam. Tiesa, piesaistīt šos līdzekļus savas idejas realizācijai var traucēt uzņēmuma nodokļu parādi, negatīva kredītvēsture, aizdomīgi finansējuma avoti un neskaidra nākotnes naudas plūsma. Tāpat finansējums tiks atteikts, ja nerodas pārliecība par projekta dzīvotspēju.

Tomēr šādu uzņēmumu īpatsvars, kas saņem atteikumu, ik gadu kļūst arvien mazāks. Visbeidzot, papildus iepriekšminētajiem atbalsta instrumentiem "Altum" atbalsta arsenālā ir arī riska kapitāls, tieši šobrīd riska kapitālam novirzīti ap 70 miljoniem eiro publiskā finansējuma. Tātad nevar apgalvot, ka Latvijā nav pieejami dažādi atbalsta instrumenti atšķirīgiem uzņēmēju ambīciju līmeņiem, jo realitātē redzama gluži cita aina. Ārējā finansējuma risinājumu klāsts ir plašs, turklāt nereti, lai to iegūtu, nav pat nepieciešams pielikt pārlieku lielas pūles. Labs piemērs ir akcelerācijas fondi, kur nepieciešamo paātrinājumu var saņemt jau pavisam agrīnas stadijas idejas un, lai iegūtu finansējumu, teju pietiek ar uzņēmēja degošajām acīm, dzīvotspējīgu projektu.

Vērtējot šī brīža situāciju, jāatzīmē arī kāda pozitīva tendence – ja pirms 3–4 gadiem, stāstot par Eiropas Stratēģisko investīciju plānu Eiropai (tā saucamo, Junkera plānu), daudziem šķita, ka runājam par grantiem, kas sniegs iespēju riekšavām grābt naudu, tad tagad uzņēmēji aizvien biežāk apzinās, ka ne vienmēr ir vajadzīgi granti un ka aizdevums vai garantija var būt tikpat labs palīglīdzeklis izaugsmei. Diemžēl monētai ir arī otra puse – joprojām lielākais klupšanas akmens finansējuma piesaistei pašmāju uzņēmējiem ir naudas plūsmas plānošana, pārāk rožains, realitātē nebalstīts skats uz nākotni, nespēja potenciālajiem aizdevējiem pierādīt, ka projekts var sevi atpelnīt. Nereti sastopamies ar, tā saucamo, "wishful thinking" – cilvēks ir speciālists savā jomā, un viņam šķiet, ka pietiek nodibināt uzņēmumu, lai izgrieztu citiem pogas. Taču tajā pašā laikā šis potenciālais uzņēmējs nespēj atbildēt uz vienkāršu jautājumu – ja iecerētais uzņēmums būs vēl viens starp jau citiem līdzīgajiem, šajā nozarē strādājošajiem, kas būs tā konkurētspējas atslēga? Ielaužoties pieblīvētā nišā, jābūt spējīgam pierādīt savu unikalitāti, un to mūsu uzņēmēji ne vienmēr vēlas atzīt.

Bieži gan publiskajā telpā, gan diskusijās ar uzņēmējiem dzirdams viedoklis, ka Latvijā teju vai nav iespējams nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tomēr, ja salīdzina ar citām valstīm, nodibināt uzņēmumu Latvijā ir viegli. Uzņēmumu reģistrā to var izdarīt pāris dienās. Tas ir arī salīdzinoši lēti, turklāt par saprātīgām izmaksām ir pieejams izglītots darba spēks. Taisnība, algas gan pēdējā laikā ir augušas, tomēr izdevumi par darbiniekiem joprojām ir mazāki nekā attīstītajās valstīs. Jā, varbūt citur ir sakārtotāka tiesiskā vide, varbūt nodokļi ir mazāki, bet jāatceras arī, ka, piemēram, vecajām Eiropas valstīm Eiropas Savienības fondu nauda ir pieejama krietni mazākos apmēros. Tādēļ Latvijas uzņēmēji, par spīti visam, ir izdevīgākā situācijā. Atliek tikai darīt un nebaidīties īstenot savas ieceres, apdomīgi riskēt – pārbaudīt savas izjūtas un prognozes un ar pozitīviem uzņēmuma izaugsmes rādītājiem sasniegt jaunus eksporta tirgus. Tikai izkopjot šo uzņēmējdarbības mākslu, Latvijas ekonomika var piedzīvot izaugsmi un nākotnē arvien vairāk konkurēt arī globāli.