Olivers Bramvels, PNB
Foto: Publicitātes foto
Vienā no visu laiku skatītākajām Ziemassvētku filmām "Viens pats mājās" ir aina, kurā mazais Kevins ar tēva kredītkarti pamanās norēķināties par greznās "The Plaza" viesnīcas pakalpojumiem. Šī īsā epizode spilgti atspoguļo 20. gadsimta uzņēmuma esenci – nepastarpinātu komunikāciju starp klientu (šajā piemērā tas gan ir klienta dēls) un pakalpojuma sniedzēju. Banku gadījumā tas bieži notika vidē, kas atstāja vajadzīgo iespaidu uz apmeklētāju ar savu pompozitāti un, kā savulaik uzskatīja, – vairoja uzticēšanos.

Kopš tapa Kevina piedzīvojumi ir pagājuši 30 gadi, kuros pasaule ir mainījusies tiktāl, ka "Plaza" darbinieces darbības ar Kevina tēva "Visa" kredītkarti vairs pat nav saprotamas (ainā redzams, kā tolaik notika kartes validācija). Tomēr kaut kas ir palicis nemainīgs – cilvēki par laimi aizvien vēl ir ļoti dažādi, un viņiem ir nepieciešama individuāla pieeja.

Man ir bijusi izdevība piedalīties daudzos forumos un diskusijās, kurās tiek meklēta atbilde faktiski uz vienu jautājumu: kāds būs nākotnes klients, kādi būs šī cilvēka ieradumi un vēlmes? Jo viss pārējais – no sarežģītām tehnoloģijām līdz personāla politikai un mārketingam – ir jautājums par biznesa plānošanu un ieviešanu. Saziņa ar klientu nereti tiek uzskatīta par sekundāru jautājumu. Strādājot Latvijā nu jau sesto gadu, esmu pārliecinājies, ka bankas klients savos ieradumos un prasībās kļūst aizvien daudzveidīgāks. Cilvēki nebūt nepaliek "līdzīgāki" tikai tāpēc vien, ka, piemēram, izmanto līdzīgas tehnoloģijas. No bankas skatu punkta notiek tieši pretējais – viens lieto tikai internetbanku, cits gan to, gan mobilo aplikāciju, bet trešais grib tikties ar bankas konsultantu. Tas nozīmē, ka bankas lielākais izaicinājums ir kļūt daudzdimensionālai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!