Nākotnē mūsu maksājumu disciplīna – un līdz ar to arī starptautiskā reputācija par spēju turēt solījumus un laikus nokārtot savas saistības – var dreifēt gan uz dienvidiem tuvāk Grieķijai, gan uz ziemeļiem. Tas ir atkarīgs, kā izturēsimies pret nemaksātājiem un kā virzīsim iedzīvotājus savlaikus nokārtot saistības. Pirmkārt, jāuzsver, ka savlaikus nesamaksātam rēķinam ir dažādi iemesli. Vienkārša aizmāršība Latvijā ir aptuveni tikpat biežs cēlonis kā naudas trūkums. Muļķīgi būtu abus likt vienā katlā un adaptēt vienus un tos pašus risinājumus. Tādā gadījumā ātri vien nonāksim pie tā, ka ievērojami lielāka daļa nekā pašreizējie 45% no kavētājiem nesamaksās rēķinu aiz tā iemesla, ka vienkārši negrib maksāt.
Tātad, pirmkārt, par tiem, kuri nemaksā naudas trūkuma dēļ. Tā ir sociālekonomiska problēma. Maldīgi uzskatīt, ka tā skar tikai un vienīgi maznodrošinātos Latvijas iedzīvotājus. Piemēram, ja jūsu mājsaimniecībā ienākumi ir 1000 eiro uz vienu ģimenes locekli pirms nodokļiem – kas ir vidējā alga Latvijā, tad pastāv 12% varbūtība, ka jūs 12 mēnešu laikā neapmaksāsiet kādu rēķinu naudas trūkuma dēļ. Aptuveni katrs astotais – tas joprojām ir relatīvi bieži.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
