Ja vērtē uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumus Baltijas valstīs, Latvijai ir mazākais darījumu skaits – ar 14 noslēgtiem darījumiem esam gandrīz divkārt mazāki par igauņiem (24 darījumi) un jūtami atpaliekam no lietuviešiem (21). Darījumu skaits, protams, nav nedz vienīgais, ne arī galvenais rādītājs par valsts biznesa pievilcīgumu. Taču saliekot to kopā ar investoru vērtējumu, ko bieži uzklausu par Baltijas reģionu, ir jāsecina, ka biznesa veicināšanā kaut ko esam nokavējuši. Kad jautājam investoriem, kādēļ viņi nav izvēlējušies Latviju, bieži vien atbildes ir par vienu un to pašu, – politiski nestabila vide, korupcija, nepārtrauktas pārmaiņas likumdošanā. Riskēšu apgalvot, ka arī mūsu kaimiņiem ir korupcija un mainās likumi, taču īstā "sakne" te slēpjas citur. Latvijai nav stāsta par sevi, kas skaidri un vienkārši atbildētu uz jautājumu – kāpēc tieši Latvijā?
Salīdzinot 2018. gadā Baltijas valstīs notikušos M&A darījumus, jāsecina, ka viena no Latvijas stiprajām pusēm ir augstākas pievienotās vērtības uzņēmumu izveide un attīstīšana. Spilgts piemērs – tehnoloģisko stikla pārklājumu ražotāja "GroGlass" pārdošana Lielbritānijas investīciju fondam "Kartesia". Līdzīgi kā "Blackstone", kas šogad ienāca Baltijas valstīs, iegādājoties banku "Luminor", arī "Kartesia" šī ir pirmā investīcija mūsu reģionā. Ja vērtējam pievilcīgākās biznesa nišas, līderi Latvijā ir bijuši mežsaimniecības, kokrūpniecības un enerģētikas uzņēmumi. Igauniju raksturo lielāka ieguldījumu daudzveidība un lielākais darījumu skaits, bet Lietuvā ir izteikts līderis – "Maxima" grupa, kas pati ir liels investors un šogad iegādājās veikalu ķēdi Polijā, aptiekas Zviedrijā un būvmateriālu tirgotāju "Bauhof" Igaunijā.
Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, mūsu lielajiem uzņēmumiem dažkārt pietrūkst proaktivitātes un uzdrošināšanās. Tas attiecas arī uz kompānijām ar valsts kapitālu, – piemēram, Igaunijas "Enefit" teju pusmiljardu eiro ir investējis atjaunīgās enerģijas ražotnēs. Šī ir otra lielākā šā gada investīcija Baltijas valstīs pēc jau pieminētā "Blackstone". Var teikt, ka M&A jomā Latvijas uzņēmējus raksturo piesardzība un atturība. Nereti ir pat tā, ka iniciatīva nāk no investīciju fondiem, kuri jau ir ieguldījuši uzņēmumā un mudina to augt straujāk un mērķtiecīgāk. Valsts sektorā, visticamāk, tās ir bažas no neveiksmēm, potenciāli kļūdainiem lēmumiem, taču jāatceras, ka peldēšana pa straumi noteikti nav saimnieciski izdevīgākā pieeja uzņēmuma pārvaldē, jo nolemj kompāniju stagnācijai.
Latvijai ir ļoti labas izredzes izrauties no pēckrīzes un ES fondu snaudas, kurā esam ieslīguši. Tāpat kā lietuvieši un igauņi, arī mēs esam eirozonas un OECD dalībvalsts, kas pats par sevi vien ir zināms kvalitātes zīmogs. Āzijas un citu reģionu investori šobrīd meklē investīciju iespējas Eiropā un īpaši Austrumeiropā, kuras potenciāls no lielo investoru redzespunkta pagaidām nav pilnībā atklāts. Naudas šobrīd ir gana, – "MergerMarket" dati liecina, ka 2018. gada trīs ceturkšņos uzņēmumu M&A darījumu kopējā summa jau ir gandrīz tāda pati kā visā 2017. gadā kopā, proti, interese par daudzsološiem uzņēmumiem ir konstanti pieaugoša.
Šis laiks ir mūsu iespēja tikt pamanītiem, taču, lai savu potenciālu izmantotu, ir jārīkojas. Durvis investoriem mums jāatver pašiem, pie tam tas jādara pamanāmi. Valstij jāatrod veiksmīgs Latvijas pozicionējums kā investīcijām pievilcīgai vietai, kura aug. Un pašiem jāstāsta stāsts par Latviju, lai brīdī, kad kādas lielas korporācijas birojā tiek salīdzinātas Tallinas, Viļņas un Rīgas priekšrocības, mūsu pusē būtu daudz vairāk nekā tikai labs ģeogrāfiskais novietojums un aviosatiksmes tīkls.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
