Ja vērtē uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumus Baltijas valstīs, Latvijai ir mazākais darījumu skaits – ar 14 noslēgtiem darījumiem esam gandrīz divkārt mazāki par igauņiem (24 darījumi) un jūtami atpaliekam no lietuviešiem (21). Darījumu skaits, protams, nav nedz vienīgais, ne arī galvenais rādītājs par valsts biznesa pievilcīgumu. Taču saliekot to kopā ar investoru vērtējumu, ko bieži uzklausu par Baltijas reģionu, ir jāsecina, ka biznesa veicināšanā kaut ko esam nokavējuši. Kad jautājam investoriem, kādēļ viņi nav izvēlējušies Latviju, bieži vien atbildes ir par vienu un to pašu, – politiski nestabila vide, korupcija, nepārtrauktas pārmaiņas likumdošanā. Riskēšu apgalvot, ka arī mūsu kaimiņiem ir korupcija un mainās likumi, taču īstā "sakne" te slēpjas citur. Latvijai nav stāsta par sevi, kas skaidri un vienkārši atbildētu uz jautājumu – kāpēc tieši Latvijā?
Salīdzinot 2018. gadā Baltijas valstīs notikušos M&A darījumus, jāsecina, ka viena no Latvijas stiprajām pusēm ir augstākas pievienotās vērtības uzņēmumu izveide un attīstīšana. Spilgts piemērs – tehnoloģisko stikla pārklājumu ražotāja "GroGlass" pārdošana Lielbritānijas investīciju fondam "Kartesia". Līdzīgi kā "Blackstone", kas šogad ienāca Baltijas valstīs, iegādājoties banku "Luminor", arī "Kartesia" šī ir pirmā investīcija mūsu reģionā. Ja vērtējam pievilcīgākās biznesa nišas, līderi Latvijā ir bijuši mežsaimniecības, kokrūpniecības un enerģētikas uzņēmumi. Igauniju raksturo lielāka ieguldījumu daudzveidība un lielākais darījumu skaits, bet Lietuvā ir izteikts līderis – "Maxima" grupa, kas pati ir liels investors un šogad iegādājās veikalu ķēdi Polijā, aptiekas Zviedrijā un būvmateriālu tirgotāju "Bauhof" Igaunijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
