Jau kādu laiku esam lielāka ģeopolitiska vienuma robežvalsts, gan iezīmējot sevi kartē kā "drošākas/ labklājīgākas" pasaules daļu, gan arī tiešā veidā esot robeža – ceļa posms, kuru izmanto daudzi, meklējot drošāku un labāku dzīvi. Un lai arī reizēm labprātāk pieveram acis, grūti izslēgt no apziņas šodienas pasaules realitāti. ANO Bēgļu aģentūra lēš, ka 66 miljoni cilvēku ir tikuši pārvietoti, mazliet vairāk par trešdaļu uzskatāmi par bēgļiem – cilvēkiem, kas bēguši no savas valsts1. Arī bēgšanas ceļš nekad nav bijis drošs, Vidusjūras šķērsošanu ieskaitot,2 taču kopš decembra sākuma izšķīdis vēl kāds glābšanas salmiņš − pēc ilgstoša vairāku valstu spiediena glābēju kuģis "Aquarius" vairs neizies no Marseļas ostas. Uz BBC žurnālista jautājumu, kādas būs tiešās sekas šādam lēmumam, organizācijas "Ārsti bez robežām" ("Médecins Sans Frontières") pārstāve Viktorija Rasela sausi un uzmanīgi atbild: "Cilvēki mirs."3
Lielākā daļa uzņēmējdarbības vides darbojas ārpus šīs asās robežas starp dzīvību un nāvi, ārpus diskusijām par patvēruma meklētāju cilvēktiesībām un cilvēku tirdzniecības reālijām4. Daudz biežākas un saskaņotākas ir sarunas par ideju un cilvēku trūkumu, produktivitātes celšanu, nepieciešamību pēc jaunām zināšanām un drosmi izmēģināt vēl nepārbaudītas pieejas. Savulaik tieši "kara par talantiem"5 piesaukšana pavēra durvis dažādības iespēju izmantošanai gan inovāciju veicināšanai, gan kopējo peļņas rādītāju uzlabošanai. Lai arī klusi, bet uzstājīgi aizvien biežāk Latvijas uzņēmumu vidē, piemēram, caur informatīvo kampaņu dažādības veicināšanai "Atvērtība ir vērtība" uzmanība tiek veltīta iebraucējiem (migrantiem, reemigrantiem utt.) – tiem, kas papildinātu mums pieejamā darbaspēka rindas, − un arī tiem valsts iedzīvotājiem, kas līdz šim drīzāk bijuši grūtāk uzrunājamās auditorijas daļa, atšķirīgi no it kā vairākuma noteiktā standarta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
