Valdis Uburģis, Tolmets
Foto: LETA
Nelegālās atkritumu izgāztuves ir pilnas ar būvgružiem, plastmasu, stiklu, riepām un citām vairs nevajadzīgām lietām, taču tur ļoti reti var atrast metālu. Jā, ir neapzinīgi cilvēki, kas mežā vai grāvmalās mēdz izmest atsevišķus metāla priekšmetus, taču nopietnu dabas piesārņojumu metāllūžņi nerada, jo tos gluži vienkārši ir iespējams nodot, pretī saņemot vērā ņemamu atlīdzību.

Tāpēc ir svarīgi, kā darbojas metāllūžņu pieņemšana, kas ne tikai novērš apkārtējās vides piegružošanu un piesārņošanu, bet vienlaikus ražošanā ļauj otrreiz izmantot nozīmīgas izejvielas. Metāllūžņu savākšana un apstrāde dod ienākumus ne tikai pārdevējiem, bet arī nozarē strādājošajiem un valstij. Turklāt lūžņi ir būtiska eksporta prece – diemžēl gala pārstrāde mūsu valstī vairs nenotiek.

Pēc Latvijā lielākā metāllūžņu savācēja un apstrādātāja "Tolmets" pasūtījuma "Norstat Latvija" nesen veica iedzīvotāju aptauju, kurā noskaidroja viņu attieksmi un paradumus, kā arī to, kas traucē vēl labāk savākt metāllūžņus. Jāatzīmē, ka joprojām ir pietiekami daudz vietu gan uzņēmumu, gan privātpersonu īpašumos, kur lūžņi turpina uzkrāties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!