Pensijas kapitāls turpina un turpinās augt, īslaicīgs ienesīguma kritums nenozīmē, ka nākotnes pensija samazināsies. Tā pieaugs. Šāda, īsumā, ir mana atbilde uz daudziem jautājumiem par un ap pensiju otrā līmeņa kapitāla ienesīguma samazinājumu 2018. gada nogalē.
Jautājumi ir pamatoti un labi saprotami, jo pensiju pārvaldnieki taču ir apņēmušies darīt visu, lai pensiju kapitāls nemitīgi augtu. Protams, ir svarīgi sekot līdzi ienesīguma rezultātiem, jo pensiju otrajā līmenī ieguldītā un arī nopelnītā nauda ir reālu cilvēku nākotnes kapitāls, nevis kaut kāda abstrakcija. Tāpēc ir labi, ka ažiotāža ap ienesīguma rezultātiem ir, nevis tās nav vispār. Taču, ziņojot par šiem jautājumiem, nedrīkst apstāties pie skanīgā vēstījuma par "mīnusiem", jo ar pensiju kapitālu ir līdzīgi kā ar ilggadīgu koku – sausuma dēļ tas kādu brīdi varbūt augs lēnāk, taču tas vienalga turpinās pieņemties spēkā un plašumā.
Kas tad īsti ar mūsu pensijām ir noticis aizvadītajā gadā? Apskatot datus par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla svārstībām, teiksim, šā gada 1. janvārī, varam vērot mīnusa zīmes teju pie visu pensijas pārvaldnieku plāniem (skat. portālā "manapensija.lv"). Ieskatoties uzmanīgāk, redzam, ka mīnusa zīmes "izzūd" tajās ailītēs, kur atainots pensiju plānu ienesīgums ilgtermiņā – trīs, piecu, desmit gadu griezumā. Tātad īstermiņa ienesīguma kritums "nenoēd" ienesīgumu ilgtermiņā. Proti, ievadā minētais "koks" 2018. gadā auga gausāk, nekā citus gadus, iespējams, kādā no mēnešiem augšana apstājās pavisam, taču aizvadītajās desmitgadēs jau izaugušais koka stumbrs, saknes un lapotne no tā nav cietusi. Tā turpina un turpinās augt, jo sausuma periodi mijas ar auglīgiem gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
