Vērtību kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi, un tas nebija pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi. Starp tiem, tā saucamie, tirdzniecības kari arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan starp ASV un Ķīnu) nespēja rast risinājumus politiskām problēmām industriāli attīstītajā Eiropā – neveiksmes ar valdības izveidi Itālijā, vēl arvien nenotikusī vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no ES u.c.
Prognozes šim gadam ir daudz pozitīvākas. Pirmkārt, tādēļ, ka iepriekš nosauktie apstākļi jau būtiski samazināja finanšu aktīvu vērtību, taču uzņēmumi vēl joprojām kopumā turpina strādāt ar labiem peļņas rādītājiem. Otrkārt, tādēļ, ka atsevišķām problēmām (gan runājot par tirdzniecības kariem, gan par politisko situāciju Eiropā), pakāpeniski tiek meklēti risinājumi. Tas nozīmē, ka šogad nav pamata gaidīt turpmāku akciju un obligāciju vērtību kritumu – drīzāk ir gaidāma to augšupeja.