Zanda Brīvule-Jansone
Foto: Publicitātes foto
Bezkontakta kartes ir būtisks tehnoloģiskais izrāviens, apvienojot ērtību, ātrumu un drošību. Bezkontakta tehnoloģijas ieviešana bija atbilde pircēju un tirgotāju vajadzībai padarīt maksājumus neredzamākus un ērtākus, neaizmirstot arī par drošību.

Tagad bezkontakta kartes lietotāja rokās ir vadības pults, jo katrs pats var izvēlēties, kā to izmantot, — ieslēgt vai izslēgt šo funkciju, ja karte ir telefonā, tad iespējams pat nolemt, vai atstāt drošības limitu 25 eiro apmērā vai varbūt samazināt, tādējādi dodot iespēju katram kartes lietotājam pārvaldīt riskus, kas varētu rasties saistībā ar nesankcionētu kartes vai kartes telefonā lietošanu pretstatā ērtībai ko visām pusēs sniedz bezkontakta norēkinu tehnoloģijas.

Pirmās bezkontakta kartes tika ieviestas jau 2003. gadā, bet plašāku popularitāti ieguva kopš 2013. gada, attīstoties karšu pieņemšanas infrastruktūrai. Lai arī maksājumu karšu dzimtene ir ASV, bezkontakta kartes kļuva populāras tieši Eiropā. Jaunas tehnoloģijas ieviešanai nepieciešama uzticība gan no karšu izsniedzēju, gan tirgotāju un lietotāju puses. Bezkontakta tehnoloģijas gadījumā karšu izsniedzēji sākotnēji nevēlējās ieguldīt NFC (near field communication) tehnoloģijas bezkontakta kartēs, kamēr nebija pietiekams karšu pieņemšanas iekārtu pārklājums. Un otrādi – tirgotāji nevēlējas ieguldīt bezkontakta pieņemšanas ierīču tehnoloģijās, kamēr apgrozībā nebija ievērojams bezkontakta karšu skaits.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!